Ministru kabinets šodien pirms izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā noraidīja opozīcijas partiju piedāvātos papildinājumus šā gada budžeta grozījumos, līdzekļus piešķirs Ventspils ostas projektam. Savukārt atbalstu guva valdošās koalīcijas deputātu piedāvātie budžeta grozījumi, kas par 102 500 latiem paredz samazināt Saeimas izdevumus.
Ietaupījums pamatā tiks panākts uz komandējumu tēriņu samazināšanas rēķina. Saeimas budžets 2008.gadā sākotnēji tika plānots ap 15 miljoniem latu, savukārt 2007.gadā Saeimas budžets bija 12 854 949 lati.
Tāpat tika atbalstīts Satiksmes ministrijas priekšlikums piešķirt papildu 2,7 miljonus latu no Kohēzijas fonda finansētā Ventspils ostas attīstības projekta turpināšanai. Šie līdzekļi tiks ņemti no vienas no Finanšu ministrijas budžeta programmām.
Vakar Saeima konceptuāli atbalstīja šā gada valsts budžeta grozījumus, kuros paredzēts pārpalikums 0,05% no iekšzemes kopprodukta jeb astoņu miljonu latu apmērā.
Saskaņā ar grozījumu projektu turpmāk valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 5,264 miljardu latu, bet izdevumi – 5,256 miljardu latu apmērā. Iepriekš apstiprinātajā 2008.gada budžeta likumā bija paredzēti 5,499 miljardu latu lieli ieņēmumi un 5,338 miljardu latu izdevumi.
Budžeta grozījumos veikts plānoto ieņēmumu samazinājums par 235 miljoniem latu, ko ietekmējuši gan mazāk iekasētie nodokļi, īpaši jau pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazināšanās pret plānoto, gan arī pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū.
Izstrādājot budžeta grozījumus, ministrijām tika prasīts par nepilniem 6% samazināt savus izdevumus. Ar atsevišķiem izņēmumiem ministrijas šo izdevumu izpildīja. Budžeta izdevumu daļā ietaupījums panākts uz vakanto štata vietu un dažādu iepirkumu rēķina.
“Izdevumu samazināšanas nolūkos tika izvērtēts, no kuriem iepirkumiem valsts šogad var atteikties. Tie ir iepirkumi, kas nav tiešā veidā saistīti ar valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanu, neveicina tautsaimniecības attīstību un nerada pievienoto vērtību,” iepriekš ir norādījis finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Tāpat budžetā netiks iekļauti šogad dažādu iemeslu dēļ nerealizējamie projekti.
Slakteris valdības atbalstītos budžeta grozījumus un izdevumu samazināšanu novērtēja kā “diezgan skarbu, tomēr vienlaikus arī pietiekami reālu”. Slakteris, veidojot budžeta projektu, gan redzējis, ka iespējams vēl lielāks ietaupījums, tomēr uz esošo ekonomisko situāciju jāskatās reāli, tāpēc “valdības lēmums ir visnotaļ objektīvs”, sacīja ministrs.
Grozījumu ietvaros sociālā budžeta palielinājums ir plānots 86,9 miljonu latu apmērā, gandrīz 51 miljonu latu atvēlot vecuma pensiju palielinājumam un sešus miljonus latu – invaliditātes pensiju nodrošināšanai.
Papildu līdzekļi ir paredzēti arī vecāku pabalstiem – 26,4 miljoni latu, maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni, slimības pabalstiem – 5,3 miljoni un bezdarbnieku pabalstiem – seši miljoni latu.
Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaugs par desmit miljoniem latu. Papildu līdzekļi 1,5 miljonu latu apmērā paredzēti akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksāšanai zemniekiem, bet 800 000 latu – procentu maksājumiem studiju un studējošo kreditēšanai.
Pēc valdības lēmuma šodien plkst. 12 uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” izskatīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet galīgajā lasījumā budžeta grozījumus plānots pieņemt 17.jūlijā.
Grozījumiem šā gada valsts budžetā Saeimas deputāti bija iesnieguši 31 priekšlikumu, aģentūru LETA informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Priekšlikumus galvenokārt bija iesnieguši opozīcijas deputāti.
Partijas “Jaunais laiks” (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesniedza priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”, rosinot papildu līdzekļus atvēlēt autoceļu attīstībai un pensiju piemaksām.
JL rosināja atvēlēt papildu 50 miljonus latu Valsts autoceļu fondam mērķdotācijām pašvaldībām autoceļu un ielu remontiem. “Daudzviet pašvaldībās ceļi ir neizbraucami. Tas ierobežo cilvēku iespējas pārvietoties, ierobežo uzņēmējdarbību un ievērojami bremzē reģionu attīstību,” norādīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Ceļu remontiem nepieciešamos līdzekļus JL rosināja gūt no VAS “Latvijas Valsts meži” 92 miljonu latu lielās peļņas. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad daudzām būtiskām valsts nozarēm līdzekļu trūkst, nav pamata tik apjomīgus valsts akciju sabiedrības līdzekļus neieguldīt valsts attīstībā, uzskata JL.
Savukārt 13,7 miljonus latu valsts sociālā budžeta līdzekļu JL rosināja atvēlēt, lai dzēstu valsts parādu par neizmaksātajām pensiju piemaksām. Sociālajā budžetā joprojām saglabājies 246 miljonu latu pārpalikums, taču valsts pensionāriem pat palikusi parādā no šā gada 1.janvāra paredzētās piemaksas. Tādēļ JL aicina atdot pensiju piemaksu parādu, kas bija plānots jau no šā gada 1.janvāra 40 santīmu apmērā par katru līdz 1996.gadam nostrādāto darba stāža gadu.
JL jau iepriekš uzsvēris, ka uzskata, ka šā gada valsts budžeta grozījumi tiek veikti uz valsts attīstības rēķina, jo gandrīz viss budžeta izdevumu samazinājums gūts uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu projektu rēķina.
Savukārt ilgstoši vakanto štata vietu likvidācija ir devusi tikai 130 000 latu ietaupījumu valsts budžetā. Laikā, kad valsts ekonomikas attīstība strauji bremzējas, ir bezatbildīgi nepiešķirt finansējumu attīstības projektiem, tādējādi vēl vairāk pastiprinot ekonomisko krīzi. Turklāt budžetā saglabājas jau iepriekšējos gados pieredzētā prakse “lāpīt” iztrūkumu pamatbudžetā ar sociālā budžeta līdzekļiem, norāda JL.
