Trijās paaudzēs uzticīgi dejai. Kad 7. jūlijā Latvijas Televīzijas 1. programmā rādīja koncerta “Deju svētkiem — 60” ierakstu, pļaviņietei Lidijai Virādei pār vaigiem ritēja asaras.
Trijās paaudzēs uzticīgi dejai
Kad 7. jūlijā Latvijas Televīzijas 1. programmā rādīja koncerta “Deju svētkiem — 60” ierakstu, pļaviņietei Lidijai Virādei pār vaigiem ritēja asaras. Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad viņa, jauna un skaista meitene, saviļņota pirmo reizi soļoja Dziesmu un deju svētku kolonnā Rīgā. Tas bija pirms 60 gadiem.
Dziesmu svētkos 1948. gadā rīkoja pirmos Deju svētkus 52 kolektīviem ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem. Deju kolektīvu vidū bija arī Jēkabpils kultūras nama deju kolektīvs, kurā dejoja Lidija Virāde. Svētki toreiz notika “”Dinamo” stadionā, vietā, kur tagad ir “Skonto” stadions. Repertuārā bija 12 deju, daļa no tām — senās latviešu tautas dejas bez mums tik pierastajām apdarēm. Bija arī autordejas, jo pirmais jaunrades deju konkurss notika jau 1946. gadā.
Kopš tiem notikumiem nu pagājis vairāk nekā pusgadsimts, un dejotāju skaits svētkos Latvjijā pieaudzis līdz 13 tūkstošiem. Lidija Virāde uzskata, ka, salīdzinot ar pirmajiem Deju svētkiem, pats būtiskākais nav mainījies — dejošanas tradīcijas ir saglabājušās. Tiesa, toreiz dejā uzskatāmi propagandēja padomju ideoloģiju — laukumā veidoja zvaigznes, uzsaukumus, tagad tos nomainījuši tautiski ornamenti. Virādes kundzei ne vienmēr šķiet pieņemamas modernizētās dejas. — Tas taču nav balets! — viņa saka.
Lidija Virāde deju kolektīvā dejoja 17 gadu — no 1944. līdz 1961. gadam. Arī vīrs Harijs Virāde kādreiz dejoja. Viņa dejotāja stāžs — 10 gadu. Lidijas kundzes meita Inese Lejniece, kuru pļaviņieši pazīst kā ārsti, bērnībā dejoja Jēkabpils bērnudārza kolektīvā, pēc tam līdz 7. klasei — pionieru nama deju kolektīvā. Deju soļus viņai toreiz ierādīja fizkultūras skolotāja Antone.
Nu dejas stafeti pārņēmusi jaunākā paaudze. Ineses meita Baiba Lejniece no 2000. gada dejoja
M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas deju kolektīvā un “Daugaviņā” pie Inetas un Jāņa Reiteriem. Pirmos deju soļus viņa apguva jau četru gadu vecumā pie skolotājas Baibas Kuples. Baiba piedalījās iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, bet šajos ir skatītāja, jo audzina septiņus mēnešus veco meitiņu. Kad viņa paaugsies, Baiba cer atgriezties “Daugaviņā”. Viņas brālim Jānim šie ir otrie Dziesmu svētki — līdz skolas gaitu sākumam viņš, tāpat kā māsa, dejoja pie Baibas Kuples. Viņš “”Daugaviņā” dejo jau vairāk nekā 17 gadu.
Dziesmu svētku atklāšanas gājienā, tāpat kā pirms sešdesmit gadiem vecmāmiņa, viņš gāja kolonnas priekšgalā — Jānim bija uzticēts nest Aizkraukles ģerboni.
