Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un vēl 42 līderi svētdien dibina Eiropas un tās Vidusjūras kaimiņvalstu savienību, taču spriedze Tuvo Austrumu valstu attiecībās var aizkavēt šo grandiozo plānu.
27 ES valstu un valdību vadītāji un līderi no virknes valstu, sākot no Marokas līdz Balkāniem, kuri pārstāv aptuveni 756 miljonus cilvēku, apstiprinās jaunā foruma izveidi lielajā Elizejas pilī Parīzē.
Šajā galotņu apspriedē, kas sāksies pulksten 16.30 (pēc Latvijas laika), starptautiskajā arēnā atgriezīsies Sīrijas prezidents Baširs al Asads, taču, kaut arī viņš sēdēs pie viena galda ar Izraēlas premjerministru Ehudu Olmertu, nekādas sarunas viņu starpā netiek plānotas.
Lībijas prezidents Muamars Kadafi boikotē apspriedi, tomēr Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans piekritis piedalīties pēc Sarkozī personiska lūguma, kaut arī Sarkozī bija sadusmojis Turciju par pretošanos tās uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Savienība tiks būvēta uz vecā Barselonas procesa pamatiem.
“Mēs turpmāk vēlētos runāt uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Vidusjūras piekrastes valstīm un arī palīdzēt atrisināt tādas Eiropas problēmas kā imigrantu pieplūdumu, sestdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Jaunās savienības mērķi ir pieticīgi, liecina sākotnējais apspriedes deklarācijas projekts, ar kuru iepazinusies aģentūra AFP, taču apspriede varētu būt veiksmīga salīdzinājumā ar neveiksmīgo Barselonas apspriedi pirms trim gadiem.
Daudzi dienvidu valstu līderi atteicās piedalīties tajā, bet tiem, kuri piedalījās, neizdevās vienoties par apspriedes galīgo deklarāciju. Noslēguma preses konferencē piedalījās tikai ES valstu līderi.
Ar savu enerģisko darbību Sarkozī izdevies panākt gandrīz visu šī reģiona līderu ierašanos, tomēr dažādu iebildumu dēļ “ģimenes fotoattēla” nebūs.
Galveno uzmanību viņi veltīs Vidusjūras piesārņojuma mazināšanai, autoceļu būvei un jūras maršrutu izstrādāšanai, reakcijai uz katastrofām, saules enerģijas attīstīšanai, izglītības un pētniecības darba stimulēšanai un biznesa veicināšanai.
Tomēr samita priekšvakarā parādījās pazīmes, ka reģionālās domstarpības atkal var pacelt galvu, jo Arābu līga izvirza Tuvo Austrumu jautājumus. Dažas partnervalstis arī nevēlas piedalīties projektos kopā ar Izraēlu, un svarīgs jautājums joprojām ir cilvēktiesību respektēšana.
Šim forumam būs kopīga prezidentūra – pirmās prezidējošās valstis būs Francija un Ēģipte, un galotņu apspriedes tiks rīkotas ik pēc diviem gadiem.
Projektus pārraudzīs sekretariāts, taču diskusijas par tā atrašanās vietu ilgs līdz pēdējai minūtei.
