Koknesietis Intars Zauls nevilcinoties metas ūdenī.
Koknesietis Intars Zauls nevilcinoties metas ūdenī
Jaukā vasaras dienā Kokneses centra dīķmalā daži vīri cilāja alkohola glāzītes, līdz viens ievēlās dīķī. Potenciālo slīkoni izglāba garāmejošais koknesietis Intars Zauls. “Es citādi nevarēju rīkoties,” saka Intars.
Divdesmitgadīgais Intars nupat absolvēja Ogres profesionālo vidusskolu, iegūstot datortehniķa izglītību. Tagad puisis atpūšas vecāku mājās — Kokneses pagasta “Ziediņos” — un, lai rudenī saņemtu autovadītāja apliecību, mācās autoskolā.
Todien Intars ar draugiem pastaigājās pa Koknesi un, ejot garām dīķim, pamanīja, ka viens vīrietis diezgan haotiskām kustībām “plunčājas” dīķa netīrajā ūdenī. Sākumā licies, ka viņš tiks malā pats, taču nekā — pazudis zem ūdens, tikai muguru vēl varējis pamanīt. Intars meties dīķī, lai gan draugi ieteikuši tik netīrā ūdenī labāk nelēkt. Slīkstošais vīrietis aizrijies ar ūdeni. Kad Intars viņu izvilcis krastā, tikai pēc brīža sakustējies, un apkārtējie sapratuši, ka cilvēks ir dzīvs. Intars izsaucis ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas pusnemaņā esošo vīrieti aizveda uz Aizkraukles slimnīcu.
Kad tikos ar Intaru, viņš atzina, ka neko īpašu nav paveicis, tā būtu jārīkojas katram, kurš prot peldēt. Viņš gan nepazīstot izglābto un nezinot, kā viņš tagad jūtoties.
“Staburags” noskaidroja, ka slīkstošais vīrietis ir 64 gadus vecs koknesietis, kuru pēc izglābšanas ievietoja Aizkraukles slimnīcas terapijas nodaļā. Vairākas stundas slimnīcā nevarēja noskaidrot pacienta personību, jo vīrietis bija stiprā alkohola reibumā. Ārsts Valdis Grīgs pastāstīja, ka vīrietis sarijies netīru ūdeni, pārsalis un viņam bijusi nepieciešama ārstēšana. Taču no nāves izglābtais, pēc dzēruma izgulēšanas nācis pie apziņas, patvaļīgi pameta slimnīcu. Nepateica ne paldies, ne sveiki…
Lai kā šim vīram turpmāk klāsies, Intars viņu izglāba, nedomājot, ka riskē arī ar savu dzīvību. Pirms sešiem gadiem Intars izglāba Daugavā slīkstošu zēnu, bet par to puisis neko negrib stāstīt, jo tas bijis tik sen… Viņš un brālis Matīss jau bērnībā Daugavā jutušies kā zivis ūdenī, jo tēvs abus iemācījis labi peldēt. Intars aizraujas ar sportu un dejošanu. Skolas gados dejojis Kornēlijas Reisneres vadītajā kolektīvā. Patlaban viņa aprūpē ir “Ziediņu” apkārtne un zālāja pļaušana. Rudenī viņš sāks strādāt savā profesijā un cer, ka būs apmierināts, jo datoram viņa dzīvē ir īpaša loma.
