Vēl pagājušās nedēļas nogalē domāju, ka slejā rakstīšu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadības rīcību.
Vēl pagājušās nedēļas nogalē domāju, ka slejā rakstīšu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadības rīcību — pērn SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva papildu 3000 līdz 3700 latu algai vidēji ik pa trim mēnešiem saņēma 2000 līdz 3000 latu prēmijas par “nozīmīgu personīgo ieguldījumu uzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē”. Kad šogad SIA “Baltic Screen” ar oficiālu iesniegumu pieprasīja informāciju par šīgada pirmajos piecos mēnešos SPRK locekļiem izmaksātajām prēmijām, pabalstiem un piemaksām, Andrejeva pēc ilgām pārdomām paziņojusi, ka informācija tiks apkopota un publiskota tikai atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tas nozīmē — nākamgad pavasarī.
Taču, kad pabiju Rīgā un klātienē vēroju Dziesmu svētku koncerta ģenerālmēģinājumu un svētku dalībnieku gājienu, roka neceļas “rakņāties pa mēsliem”. Manuprāt, lielākais svētku ieguvums ir smaidu lavīna, kas apņem ikvienu. No valsts budžeta svētku organizēšanai iztērētie 3,8 miljoni latu tikai tāds nieks vien šķiet. Dziesmas brīnumainais spēks pēkšņi liek atvērties daudzu sirdīm, un tad latvietis nebūt vairs nav ne kluss, ne atturīgs. Ielas malās stāvošie gājienā ejošajiem bez kautrēšanās uzgavilē, saņemot atpakaļ līksmus izsaucienus. Un tad var tikai pabrīnīties, kur latvietī “sēž” tāda humora izjūta, kas ikdienā paslēpta dziļi sirdī. Varbūt baiļojas, ka var izskatīties smieklīgs?
Kad pēc koncerta Mežaparkā braucām tramvajā, kāds korists tautastērpā jautāja: “Nu, kā mums skanēja?”. Pēc tam ar lepnumu stāstīja, ka viņa kolektīvs augustā brauks uz Ziemeļvalstu dziesmu svētkiem Tartu. Nez”, kad vēl kādam ir gribējies pilnīgi svešam cilvēkam stāstīt par kādu savas dzīves notikumu!
Prātā palicis mazs ķipars tautastērpā, kurš no gājiena kolonnas skatītāju rindās iemeta riekšavu zelta vārdu: “Es jūs visus ļoti mīlu!”. Tie nebija iepriekš iemācīti, tie piedzima svētku skurbulī, kad pozitīvās emocijas virmo kā šampanietis glāzē. Kaut tādu mirkļu mūsu dzīvē būtu vairāk!
