Pagājusī nedēļa, pilna spraigu notikumu no pirmās līdz pēdējai dienai, paliks atmiņā ilgāku laiku. Taču visspilgtāk atcerēšos tūkstošiem smaidīgo cilvēku sejas, kuras redzēju Dziesmu un deju svētku gājienā Rīgā.
Pagājusī nedēļa, pilna spraigu notikumu no pirmās līdz pēdējai dienai, paliks atmiņā ilgāku laiku. Taču visspilgtāk atcerēšos tūkstošiem smaidīgo cilvēku sejas, kuras redzēju Dziesmu un deju svētku gājienā Rīgā.
11. Novembra krastmalā, kur pašdarbnieki pulcējās gājienam, smaržoja liepas. Šķiet, ka tās tīšām saplaukušas Dziesmu svētku laikā. Tūkstošiem dziedātāju, dejotāju un pūtēju orķestru dalībnieku sauca sveicienus viens otram, tikās ar sen neredzētiem paziņām. Tikai esot svētku dalībnieku mutulī, tā pa īstam var izbaudīt šo grandiozo pasākumu, justies vienotam ar citiem, priecāties par svarīgāko, kas mums ir — brīvību un kultūras vērtībām.
38 500 svētku dalībnieku un viesu, ģērbušies tautastērpos, no 11. Novembra krastmalas pa Brīvības ielu gāja līdz Dailes teātrim. Tūkstošiem skatītāju ielas malās sauca sveicienus, veidojot nepārtrauktu dzīvu aleju, pa kuru kā upes straume plūda svētku dalībnieki.
Prātā palikusi nejauši dzirdēta pašdarbības kolektīvu vadītāju saruna. Viņi sprieda par to, ka transportam atvēlētās naudas visiem svētkiem nepietiks. Viss paliek dārgāks, un kā būs nākamajos svētkos? Ja pagastā ir astoņi labi kolektīvi — uz svētkiem vest tikai četrus? Kā izskaidrot pārējiem, kāpēc jāpaliek mājās? Vai tiešām visas tautas svētki ar laiku kļūs par pasākumu tikai izredzētajiem? Tikai retais no tiem, kam nav jāskaita nauda līdz algas dienai, ir sajūsmā par kora dziesmām, deju kolektīvu priekšnesumiem, pūtēju orķestra spēli. Viņiem ir citas intereses, citas vajadzības, atšķirīga vērtību skala. Un kāpēc jākreņķējas par to, ka autobuss līdz svētku norises vietai netiek, jo pusceļā apklust motors vai nemirgo virzienrādītāji? Likums nosaka izvēlēties lētāko piedāvājumu. Bet vai vienmēr tas ir pats labākais?
Pagājušajā nedēļā dziesmas skanēja ne tikai Rīgā, bet arī tepat Aizkrauklē. Kārtējo reizi pilsētas stadionā notika krietnās mūzikas festivāls “Dziesma manai paaudzei”. Skatītāji sprieda, vai tik pasākums jau nav apnicis. Tomēr, kaut arī lielākā daļa dziedātāju aizbraukuši uz Dziesmu svētkiem, bija pat jārīko izloze, lai noteiktu, kurš dziedās, bet kurš paliks skatītājos.
Var apstrīdēt daža dziedātāja spēju vismaz meldiņu noturēt, tomēr svarīgākais ir uzdrīkstēšanās — nav viegli pēc pāris mēģinājumiem kāpt uz skatuves un dziedāt publikai. Uztraukumā piemirstas ne tikai melodija, bet arī vārdi.
Līdz šim pulksteni izmantoja lielākoties laika noteikšanai. Nu tas kļuvis arī par politisko intrigu objektu. Eksprezidente Vaira Vīķe—Freiberga divu īpaši iepatikušos pulksteņu dēļ nokļuvusi “zem lupas”. Vērtīgie pulksteņi viņas īpašumā nokļuvuši ne īpaši godīgā veidā.
Likums noteic, ka iepatikušās dāvanas, saņemtas, pildot amata pienākumus, no valsts jāizpērk. Tā darījusi ne viena vien augsta amatpersona. Tomēr šajā gadījumā Freibergas kundze tā nav rīkojusies. Ekskluzīvais rokaspulkstenis, kurš divas dienas pirms prezidentes pilnvaru beigām pēkšņi kļuvis nederīgs, norakstīts. Īpaši izveidota ekspertu komisija secinājusi, ka to neglābjami sabojājis mitrums un citi apstākļi. Neraugoties uz oficiālo atzinumu, šķietami sabojātais laikrādis, kas ievērojams ar asimetrisko formu, šogad bieži redzēts uz eksprezidentes rokas. Maz ticams, ka viņa izmantotu pulksteni, kas nedarbojas.
Varbūt skandāls ap ekskluzīvo pulksteni ir kādu spēku brīdinājums pirms Freibergas iespējamās atgriešanās politikā? Mēļo, ka veidojas vēl viens jauns politiskais spēks, kas varētu likt pārdalīt pašreizējo “varas pīrāgu”. Par konkrētām personālijām skaidrības vēl nav, taču eksprezidente varētu būt viena no centrālajām figūrām šādā politiskajā partijā. Vaicāta par pulksteni, viņa atteic: “Nav svarīgi, ko esmu nodarījusi, jo tas taču ir politiskais pasūtījums. Ko pie manis vēršaties, labāk būtu meklējuši pasūtītāju.”
Par “prezidentu partijas” iespējamo veidošanos liecina arī eksprezidenta Gunta Ulmaņa izteikums LTV raidījumā “100. pants”: “Varbūt mums ar Vīķes—Freibergas kundzi vajadzētu satikties un pārrunāt. Varbūt mēs par abiem kopīgi varam vienu kārtīgu partiju taisīt un redzēt, kas no tā iznāk.” Freibergas kundze nenoliedz iespēju šādu partiju veidot. “Ir intriga, vai ne? Un, tā kā latviešu tautai patīk teātris, mums patlaban drāmas šeit netrūkst,” teica bijusī prezidente.
Lai kā arī būtu, tomēr pulksteņa skandāls bijušajai prezidentei godu nedara. Bijām pieraduši viņu redzēt pavisam citādu, tādu, kuru atšķirībā no citiem redzamākajiem politiķiem apvainojumi negodīgā rīcībā neskar.
Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms arī referenduma par grozījumiem Pensiju likumā datums. Par to savs viedoklis mums būs jāizsaka 23. augustā, jo Saeima tautas ierosinātos likuma grozījumus noraidīja.
Mūs sagaida vēl viena dziedāšanas un dejošanas nedēļa šīs vasaras pilnbriedā. Cerams, ka līdz ar liepziedu smaržu, gatavajām ķiršogām, siltajiem saulesstariem dzīve kaut mirkli šķitīs gaišāka un labāka. Vērts pamēģināt šo laiku izdzīvot bez gaušanās un negācijām. Un tas nekas, ja aiz apkakles aizpilēs pa kādai lietus lāsei.
