Nopriecājos, ka Jāņi beigušies, domāju — būs miers no Izabellas idejām līdz Ziemassvētkiem.
Nopriecājos, ka Jāņi beigušies, domāju — būs miers no Izabellas idejām līdz Ziemassvētkiem. Bet kas tev deva! Viņa tik grūtos laikos grib sarīkot manas vārdadienas ballīti. Impulss viņai radās Rozālijas nievājošā jautājuma dēļ, vai tad arī mūs skārusi inflācija, ka Izabella valkājot pērnā gada apģērbu? Tas nu Izabellai bija par daudz. Tāpēc viņa nolēma sarīkot laimīgu cilvēku ballīti. Tajā mēs abi būsim tērpušies baltā. Pagājušajā nedēļā viņa nopirka pat balinošo zobupastu, lai mūsu smaids būtu žilbinošs. Man tagad jātrenējas smaidīt tā, kā to dara ārzemnieki — lai būtu redzami astoņi zobi!
— Bet, Izabelliņ, mēs nevaram atļauties tā tērēties, mums taču kredīti jāmaksā! — viendien centos viņu vest pie prāta. Viņa, protams, lika man aizvērties un par tiem nekladzināt, jo bankas jau tik viegli nevarot izputināt.
Tagad Izabella cītīgi gatavo mielastu — divreiz dienā skrien uz veikalu “Maxima” un pērk nocenotās desas un vistiņas.
Indriķis