Vakar kā nelaimes čupiņa pie manis iebrāzās Rozālija — viņa bijusi Rīgā un tik daudz naudas iztērējusi, jo viss tik dārgs, tik dārgs.
Vakar kā nelaimes čupiņa pie manis iebrāzās Rozālija — viņa bijusi Rīgā un tik daudz naudas iztērējusi, jo viss tik dārgs, tik dārgs. Es gan no Rīgas vienmēr atbraucu ļoti apmierināta, jo zinu, kur rast prieku. Piemēram, Rozālija vaimanāja, ka dārgi braukt sabiedriskajā transportā. Pati vainīga! Vajag braukt ar tādiem transportlīdzekļiem, kas bez maksas. Kā es to daru — aizeju uz galeriju “Centrs” un tur vizinos liftā. Kad apnīk, eju pabraukāties pa slīdošajām kāpnēm. Uz tālākiem objektiem eju kājām, pa ceļam atpūšos uz soliņiem kādā parkā vai pieturā. Uz tiem taču vēl var sēdēt bez maksas. Lielveikalos vienmēr apmeklēju parfimērijas nodaļu. Tur taču var sasmaržoties par velti. Es to daru pamatīgi — vēl pēc mēneša viss apģērbs smaržo. Tīkliņā paņemu līdzi vairākus apģērba gabalus un iesmaržinu arī tos. Indriķis gan reiz teica, ka es esot “”saodierējusies” kā slaucēja, bet tās taču bija “Chanel 5” smaržas. Viņam laikam ar ožu kaut kas nav kārtībā, ja nezina, kas ir laba manta.
Es Rīgā vienmēr arī kārtīgi pieēdos. Izeju cauri tirgum un — vēders pilns. Nogaršoju visu, ko vien ļauj. Kafejnīcā iedzeru tikai kafiju, tur parasti pats var ņemt mazās cukura paciņas — es ņemu vairākas, lai iznāk arī darbā, ar ko kafiju pasaldināt.
Maksas tualetē parasti norullēju lielu gabalu papīra, lai varētu aizvest arī uz mājām. Reiz kasiere sāka pukstēt, bet es viņai liku parādīt noteikumus, kur rakstīts, cik centimetru papīra vienam cilvēkam pienākas. Tad uzreiz šai mute bija ciet. Tualetes izlietnē vienmēr izmazgāju savas un Indriķa zeķītes. Tur tādas smaržīgas ziepītes.
Piekrītu Rozālijai, ka daudz kas ir dārgs, bet ir taču lietas, kuras vēl var dabūt bez maksas. Vajag tik pašai būt vērīgai!
Izabella
