Vērīgs saimnieka skatiens, izjautāšana par skolu, skolēniem un skolotājiem, par mācību procesu un novitātēm skolā — tāds arvien vēl ir direktors Haralds Juhņevičs, kuram šonedēļ apritēja 80 dzīves gadu, no kuriem 50 pavadīti Skrīveros.
Vērīgs saimnieka skatiens, izjautāšana par skolu, skolēniem un skolotājiem, par mācību procesu un novitātēm skolā — tāds arvien vēl ir direktors Haralds Juhņevičs, kuram šonedēļ apritēja 80 dzīves gadu, no kuriem 50 pavadīti Skrīveros, bet Andreja Upīša vidusskolas direktora amatā nostrādāts 30 gadu. Vareni skaitļi, bet darbi ir vēl lielāki un grandiozāki.
Juhņeviča kungs ir apbrīnojams ar saviem daudzajiem talantiem — labs direktors, izcils vēstures skolotājs, psihologs un pedagogs, savlaik pat celtnieks un talantu eksperts. Katra novitāte prasīja izdomu, radošumu, spēju tālredzīgi domāt un veidot. Juhņeviča kungs ar rakstnieka Andreja Upīša atbalstu panāca, ka skrīverieši mācās ļoti piemērotās un plašās telpās — uzcelts jaunais skolas korpuss, tam blakus — liela un gaiša sporta zāle, kur skrīverieši apguva, spēlēja un izcīnīja atzīstamus rezultātus tolaik vēl ne tik populārajā sportaveidā — rokasbumbā. Direktoram Juhņevičam vienmēr bija drosme un prieks ieviest savā skolā visu jauno. Skrīverieši bija pirmie, kuri ieviesa kabinetu sistēmu — skolēniem vairāk kustību, bet skolotājs savu kabinetu iekārtoja labam un radošam darbam. Haraldam Juhņevičam bija svarīgi izaudzināt vispusīgi attīstītu personību, tāpēc līdztekus mācībām un sportošanai vajadzēja attīstīt māksliniecisko pašdarbību — korus, tautisko un sporta deju kolektīvus, vokāli instrumentālos ansambļus un pūtēju orķestri, kā arī piedāvāt darbošanos dažādos interešu izglītības pulciņos.
Lai šis darbs būtu sekmīgs, bija vajadzīgi radoši, perspektīvi skolotāji, bet viņiem bija nepieciešami dzīvokļi. Ar direktora Juhņeviča uzņēmību Skrīveru skolotājiem ir divas dzīvojamās mājas ar labiekārtotiem dzīvokļiem, bet skolēniem uzcelta dienesta viesnīca. Direktors Juhņevičs arī panāca, ka Skrīveros bērniem un jauniešiem ir sava mūzikas un mākslas skola.
Kādreiz direktors Juhņevičs jau pulksten 7 rītā sagaidīja skolā katru skolēnu un skolotāju ar skanīgu: “Labrīt, kas jauns?”. Arī tagad viņa interese par skolu nav mazinājusies, bet pat palielinājusies, jo saimnieka gars viņā mājo arvien, un domas par skolu mūsu direktoram liek savās gaitās doties stalti, lepni un dzīvespriecīgi.
Pablo Kesels ir teicis: “Katra mūsu dzīves sekunde ir jauns un unikāls Visuma mirklis, un mēs katrs esam unikāls un neatkārtojams!”. Mūsu direktoram Haraldam Juhņevičam vēlam vēl daudz radošu, spēka un veselības pilnu dzīves gadu, jo viss vēl tikai būs!
