Ceļojums beidzas, pat vēl nesācies.
Ceļojums beidzas, pat vēl nesācies
Jau labu laiku urdīja doma aizlaist uz kādu no atpalikušajiem Eiropas Savienības reģioniem, jo “piegriezies” Rietumeiropas pedantiskums, perfektums, garlaicīgā dzīve sterilā vidē. Iekrāju naudiņu un nopirku tūrisma firmā ceļazīmi lidojumam uz Bulgārijas kūrortu “Zelta smiltis”.
Pie reizes būtu apciemojis arī Turcijas lielāko pilsētu Stambulu, senāk — Konstantinopoli, jo vienmēr ir interesējusi austrumu kultūra un tradīcijas.
Un tā 22. maijā no rīta izbraucu no Aizkraukles, lai pulksten 15 izlidotu uz Bulgārijas pilsētu Burgasu. Kā jau dodoties tālā ceļā, līdzi bija čemodāns un plecusoma, kurā ielikti visi dokumenti, fotoaparāts un arī valūta. Laiks bija karsts, tāpēc virsdrēbes ieliku čemodānā, dokumentus gan neriskēju tur likt.
Ap pulksten 11 pie Esplanādes iekāpu 22.a maršruta autobusā, kas ved uz lidostu. Jau gaidot autobusu ievēroju tumšmatainu vīrieti, kurš arī reizēm uzmeta man skatu. No pasažieriem ar čemodānu biju vienīgais. Kāpēc pārējie brauca uz lidostu tikai ar rokassomiņām, varu tikai minēt. Varbūt tie bija lidostas darbinieki vai tuvumā dzīvojošie.
Brauciena laikā kāds nezināms spēks lika man nolikt somu ar visiem dokumentiem sev blakus brīvajā vietā. Neatceros, kā piebraucām pie lidostas, kā izkāpu, un tikai pēc kādām 10 minūtēm kā zibens spēriens — pēkšņi atgriezos realitātē un aptvēru, ka rokā ir tikai čemodāns. Izskrēju laukā, autobuss jau aizbraucis, policijai mašīnas tajā brīdī nebija, tāpēc dzinos autobusam pakaļ ar taksometru. Diemžēl “takša” vadītājs saputroja ielas, un autobusu mēs nenoķērām. Tāpēc braucu atpakaļ uz lidostu, tur sagaidīju autobusu, ar kuru atbraucu, cerībā, ka varbūt kāds būs atdevis somu vadītājam. Bet nekā. Nogaidīju, kamēr beidzas pasažieru reģistrācija manam reisam, cerot, ka manus dokumentus kāds tomēr atnesīs, bet — velti.
Tā arī beidzās mans ceļojums, pat vēl nesācies. Zaudējums — ap Ls 800, tad vēl neredzētā Bulgārija un Turcija, kā arī milzīgs stress.
Policijā man paskaidroja, ka autobusos, arī pašā lidostā, darbojas “profesionālas” zagļu bandas, kas apzog ceļotājus, īpaši vienpatņus, ar jaunām metodēm — hipnotizēšanu, neirolingvistisko programmēšanu, kuru laikā tu nonāc pilnīgā transā un viņu kontrolē.
Rezumējumam. Brauciet labāk uz lidostu ar taksometru vai privāto auto. Neceļojiet vienatnē un, galvenais, turiet visu svarīgāko savā tuvumā, ja nav, kur likt dokumentus, kaut vai polietilēna maisiņā zem krekla.
Tāds, lūk, ir mans pēdējo gadu interesantākais un arī bēdīgākais notikums, ko nenovēlu piedzīvot nevienam.
Varbūt kādam gadījies kas līdzīgs?
