Kad 23. jūnijā dienas vidū Aizkraukli pāršalca kārtīgs mērcētājs, pasākuma “Jāņi dzied” rīkotāji bažīgi vērās pamalē — “Vai tiešām līs kā pa Jāņiem?”.
Kad 23. jūnijā dienas vidū Aizkraukli pāršalca kārtīgs mērcētājs, pasākuma “Jāņi dzied” rīkotāji bažīgi vērās pamalē — “Vai tiešām līs kā pa Jāņiem?”.
Taču vakarpusē saulīte atkal spoguļojās nelielu vilni metošajos Daugavas ūdeņos, un līgotāji uz koncerta norises vietu pie “Kalna Ziediem” plūda vienmērīgā straumē.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, Aizkrauklē līgoja ap 10 tūkstošu cilvēku. Tas gan ir mazāk nekā Raimonda Paula “Ziņģē”, tomēr pietiekami, lai varētu teikt — viss iecerētais izdevies. Varbūt ne visiem patika visas koncertā iekļautās dziesmas un pamaz skanēja īstās Līgo melodijas, tomēr tautas kopības izjūta un svētku noskaņojums bija. Un varbūt pēc šī sarīkojuma kāda jaunā ģimenīte nolēma savam dēliņam dot vārdu Jānis.
