Dārzā ir telts, ugunskurs un šašliks.
Dārzā ir telts, ugunskurs un šašliks
Jānim Jerofejevam no Pļaviņām Līgo svētki nešķiet īpaši, viņš netic, ka šai naktij piemīt burvestība un var uzziedēt papardes.
— Nezinu, kāpēc vecāki mani nosauca par Jāni, varbūt tādēļ, ka manu tēvu arī tāpat sauc. Tāpat, tomēr mazliet savādāk — Ivans. Manai māsai deva vārdu “Līga” tādēļ, ka mani sauca par Jāni. Kaut gan drīzāk varētu būt otrādi — mani nosauca par Jāni tādēļ, ka māsai bija Līga vārdā, viņa taču nedaudz vecāka par mani,” stāsta Jānis. “Man patīk mans vārds un iniciāļi — J. J. Vasaras saulgrieži mani nesaista. Tā īsti tos nosvinēt nevaru, jo nelietoju alkoholu. Principā nelietoju. Arī nesmēķēju. Saulgriežu naktī nav nekā īpaša. Nu un tad, ka tā ir gada īsākā nakts? Katra diena vai nakts taču var būt īpaša. Viss ir paša cilvēka ziņā, neviens tur neko nevar ietekmēt, varbūt tikai kāds augstāks spēks. 23. un 24. jūniju vienmēr esmu pavadījis Pļaviņās, mājās, ģimenes lokā. Mums parasti dārzā ir telts, ugunskurs un šašliks. Tā kā mana vārdadiena ir nacionālajos svētkos, dažkārt draugi aizmirst mani apsveikt. Visi ir tik aizņemti ar gatavošanos svētkiem, svinēšanu. Patiesībā man nepatīk nevieni svētki, viss, kas ar tiem saistīts — ārišķība, pošanās, pārspīlētais svinīgums. Uz izlaidumu devos, vienīgi cienot savu skolu — Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu, klasesbiedrus un skolotājus. Savu nākotni domāju saistīt ar mūziku. Došos uz Rīgu Kultūras koledžā apgūt mūzikas menedžmentu. Domāju studēt žurnālistiku, taču mūzika vilina vairāk. Dziedāt neprotu, patlaban apgūstu ģitārspēli. Man tuvāka ir rokmūzika, īpaši saista grupas “Klusā stunda” mūzika. Mans vaļasprieks ir sports — basketbols, volejbols, rakstu arī dzeju.
