Šonedēļ spēkā stājās divu daudzu gadu laikā nepavisam nesamierināmo pušu — Izraēlas un palestīniešu kustības ‘‘Hamas’’ — pamiers.
Šonedēļ spēkā stājās divu daudzu gadu laikā nepavisam nesamierināmo pušu — Izraēlas un palestīniešu kustības “”Hamas”” — pamiers.
Gazas joslā pamiers
Tiesa gan, Izraēla ar oficiālu apstiprinājumu, ka piekritusi visiem nosacījumiem, kavējas. Zināms, ka tie ietver “”abpusēju pamieru, blokādes atcelšanu un robežpunktu atvēršanu, ievērojot konkrētus nosacījumus””, kas gan sīkāk netiek izpausti. Gada laikā, kopš kontroli Gazas joslā pilnībā pārņēmusi “”Hamas””, gandrīz katru dienu notikušas palestīniešu kaujinieku un Izraēlas armijas karavīru sadursmes. Konfliktā dzīvības zaudējuši jau vairāki simti palestīniešu, lielākoties — kaujinieki. Tiesa gan, svaigi noslēgtais pamiers ir visai mānīgs — Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts jau brīdinājis, ka tas būs trausls, piebilstot — bruņotajiem spēkiem dotas instrukcijas būt gataviem rīkoties, ja pamiers tiks pārkāpts.
Tie, kuriem neuzticas
Organizācija “”World-Public-Opinion.org”” veikusi aptauju par pasaules visneuzticamākajiem valstu līderiem. Pēc rezultātu apkopošanas “”vadošā kompānija”” izveidojusies visai amizanta — pirmo vietu ieņem nu jau pamazām aizejošais Baltā nama saimnieks Džordžs Bušs, un no viņa tikai nedaudz atpaliek Pakistānas un Irānas līderi Pervezs Mušarafs un Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads.
Aptaujā konstatēts, ka neviens nacionālais līderis netiek uztverts ar uzticību ārpus savas valsts. Tikai 23 procenti cilvēku ārpus ASV “”lielā mērā vai daļēji”” uzticas Bušam, salīdzinot ar 22 procentu atbalstu Ahmadinedžadam un 18 procentu Mušarafam. Visuzticamākais šajā sarakstā izrādījies ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns.
Briti — “”par”” Lisabonas līgumu
Pēc Īrijas iedzīvotāju balsojuma par ES Lisabonas līguma apstiprināšanu apraudāšanas šonedēļ Lielbritānijas parlamenta augšpalāta izteica atbalstu norādītajam dokumentam. Tādējādi Lielbritānija kļuvusi par pirmo ES dalībvalsti, kas Lisabonas līgumu ratificējusi pēc Īrijas referenduma, kurā vēlētāji reformu līgumu noraidīja, izraisot blokā bažas par jaunas institucionālās krīzes izcelšanos. Šis nav pirmais gadījums, kad ES starpvalstu līgumu pieņemšanas ziņā tiek nostādīta “”uz māla kājām””. Pirms dažiem gadiem Nīderlandes un Francijas vēlētāji noraidīja ES konstitucionālo līgumu, kas diženo savienību nolēma ilgstošam “”pārdomu laikam”” un spriedelējumiem, kā īstenot “”neiespējamo misiju un blokā panākt vienprātību””.
