“Bedrītes drīz aizbērs”.
“Bedrītes drīz aizbērs” (12.06.2008.)
chiksa
“Smieklīgi izskatās tā bedrīšu “lāpīšana”. Vai tiešām autovadītāji, katru gadu maksājot ceļa nodokli un visas pārējās nodevas, nav pelnījuši braukt pa labiem ceļiem? Mēs tikai kaut ko lāpām, lāpām, jo redz, asfaltam nav naudas! Kur paliek iekasētā nauda? Ceļi ir neizbraucami, tiek lauztas mašīnas. Būvējam dārgākos tiltus un ceļam gaismas pilis. Kam mums tās dārgās būves, lai nokļūtu līdz tām, gandrīz jāpaliek bez zobiem un automašīnas? Protams, ceļi, pa kuriem vizinās ministri, tiek asfaltēti un pārasfaltēti, tur naudas nekad nepietrūks, bet lauku rajonos jāiztiek ar bedrīšu lāpītājiem. Jā, Eiropai sen esam paskrējuši garām!”
inita
“Un kā būs ar ceļu Zalve—Lone? Sākas kapusvētki, un cilvēki brauc apciemot radus no Latgales, Jēkabpils. Nesakārtotā ceļa dēļ jābrauc caur Neretu vai Aizkraukli. Kaut krūmus būtu izgriezuši, lai nesit mašīnai logus. Tās izdangātās bedres greideru nav redzējušas gadiem. Vai tiešām tas nav risināms, vai tā ir vienkārši nolaidība?”
kašķis
“Kāpēc šajā valstī nevar normāli ceļus sataisīt? Pabraucam LT, EE — skaisti, vecā bedre ar kaut ko izzāģēta, “ielīmēts” jauns asfalta gabals iekšā, brauc pāri, nemaz nejūti. Šeit kā 19. gs. — salej piķi, uzgāž smilti un Ls/km 5000 nopelna. Pa tādu ceļu braucot, visu ritošo automašīnas daļu divreiz gadā jāmaina.”
Dr. Svanneke
“Kauns par Latviju! Kā var vispār kaut ko tādu atbalstīt un ieviest praksē! Tiešām 19. gadsimta līmenis, bet noraksta noteikti simtiem tūkstošu latu!”
“Akmens asara kā atgādinājums”
(17. 06. 2008.)
Dafne
“Kad gadīsies būt tajā pusē, noteikti nolikšu kādu puķīti. Cik varu spriest pēc bildītes, piemineklis man patiks. Bet man nepatīk kas cits. Visi runā par toleranci. Tā taču nevarētu būt vienpusēja — tev manas jūtas jārespektē, bet es tavas ignorēšu. Kāpēc ticīgo jūtas jārespektē, bet domājošo var ignorēt? Nu nevēlos es, lai tagad, kā kādreiz tumšajos viduslaikos, visur pa priekšu grozās baznīckungi…”
Doma
“Vai tev, Dafne, neienāk prātā, ka tā vara, kuras rezultātā cieta miljoni, teica to pašu, ka esam valdnieki un dievbijība ir tumsonība?”
Dafne
“Es runāju pavisam par ko citu. Ka vieni uzspiež otriem savu ticību. Es varbūt ticu stārķim, bet nelienu citiem virsū — nu kā tad tu tā, nevar tak” bez ticēšanas…
Otrkārt, mūsu valsts nav teokrātiska, un tas pat ir ierakstīts Satversmē.
Saprotams, ka ticīgo vervēšana ir baznīcu bizness — vairāk ticīgo, vairāk ziedojumu un lepnāks autiņš mācītājam.
