“Vieni priecājas, citi sēro”.
“Vieni priecājas, citi sēro” (11.06.2008.) vecāks
“Protams, ka izlaidumam jābūt sestdienā. Mūsu skolā izlaidums būs 13. jūnijā, un tas patiešām rada veselu problēmu virkni — tā taču ir darbdiena, kā lai tiek uz svinībām? No otras puses, ja skolas pagalmā ir piemineklis represētajiem, kur sestdien pulcēsies uz piemiņas brīdi, kāda vispār var būt runa par izlaiduma balli šajā dienā. Cik cilvēku, tik viedokļu, argumentu…”
Dafne
“Vai tādēļ, ka vecvecvecāku mūžā ir bijuši tie traģiskie gadi, jauniešiem nevar būt savi svētki? Un arī viņu vecākiem — mazais bērniņš gluži vai nemanot izaudzis! Vai savu sāpīgo pārdzīvojumu dēļ nenovēlēsim prieku citiem? Protams, ka izlaidumam jābūt sestdienā un, protams, bez sēru lentēm!”
Biruta
“Ko mēs vairāk gribam — atkal un atkal uzplēst sāpīgas brūces vai skaistā vasaras dienā būt kopā ar tiem, kuru dzīve tikai sākas, un priecāties ar viņiem un par viņiem? Es saviem mazbērniem esmu stāstījusi savas atmiņas par trakajiem kolhozu dibināšanas laikiem. Bet tas nav jādara viņu svētku dienā!”
lasītāja
“Dzīve ir dzīve, jo taču citam vienā dienā kāzas un citam tajā pašā dienā bēres. Neviens jau nesaka, ka nevajag atcerēties vēsturi, bet mums taču visiem jādzīvo uz priekšu!”