Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs vērsies Ministru kabinetā ar lūgumu atcelt iepriekš izdoto rīkojumu par komisijas viņa darbības vērtēšanai izveidošanu.
Loskutovs aģentūrai LETA sacīja, ka šādu lūgumu viņš valdībā esot iesniedzis jau piektdien, taču, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ministri nekādu lēmumu neesot pieņēmuši.
Rīkojums esot apšaubāms un prettiesisks, jo tajā neesot norādīts, kādus iespējamos pārkāpumus Loskutovs izdarījis un kādas likumdošanas normas pārkāpis. Parasti šāda veida rīkojumos esot jābūt norādītai motivācijai, kādēļ komisija tiek izveidota, skaidroja Loskutovs.
LETA jau informēja, ka valdība piektdien, 13.jūnijā, nolēma pagarināt termiņu, līdz kuram komisijai būs jāsniedz ziņojums valdībā. Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) teiktā, valdība komisijas ziņojumu varētu skatīt trešdien, 18.jūnijā, vai arī piektdien, 20.jūnijā.
Komisiju vada ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tajā darbojas arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).
Komisija savu atzinumu pieņems, balsojot ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits dalīsies, Maizītim kā tās vadītājam ir piešķirtas divas balsis.
Valdība par komisijas izveidošanu lēmumu pieņēma 10.jūnijā. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) bija skeptisks par Loskutova spēju saglabāt KNAB priekšnieka amatu. Ministru prezidents žurnālistiem norādīja, ka pēc pārbaužu rezultātiem var secināt, ka darba organizācija un pienākumu sadale lēmumu pieņemšanā KNAB ir viszemākajā līmenī.
Jau ziņots, ka KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.
Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības – tā pazūd, tiek izšķērdēta.