Pantiņi Dreslera stilā par to, kā latviešiem divreiz izputēja Jāņi.
Pantiņi Dreslera stilā par to, kā latviešiem divreiz izputēja Jāņi
Kādā dienā aizmirstajā
Gadā četrdesmitajā,
Robežu kad šķērso tanki,
Rīgā iebrauc okupanti.
Apsveic viņus cietumnieki,
Slepkavas un razbainieki:
— Nu mums brīvība ir dota,
Pašu rokām izkarota.
Nekur neskan līgo dziesmas,
Neredz ugunskuru liesmas,
Tagad dzirdam dziesmu vienu:
— Slava Staļinam! — ik dienu.
Sola visiem brīnumlietas,
Vienlīdzību, algas cietas,
Kolhozā un brāļu saimē
Dzīvošot mēs lielā laimē.
Laime pienāca ar joni:
Stāv uz sliedēm ešeloni,
Čekisti ar rupju varu
Tajos sadzen ļaužu baru.
Tā, lūk, otrreiz izdziest liesmas,
Latvju sētās apklust dziesmas,
Atkal Jāņi paiet klusi,
Jāņuguns ir izdzisusi.
