Vasara ir īstais laiks padomāt arī par savām acīm — gan lai pasargātu tās no kaitīgā ultravioletā starojuma, gan sekotu līdzi modei, kuras stūrakmeņi šosezon ir detaļas un pamanāmi aksesuāri.
Vasara ir īstais laiks padomāt arī par savām acīm — gan lai pasargātu tās no kaitīgā ultravioletā starojuma, gan sekotu līdzi modei, kuras stūrakmeņi šosezon ir detaļas un pamanāmi aksesuāri. Un kas gan vasarā iederas labāk par saulesbrillēm!
Izrādās, neviens nezina tā cilvēka vārdu, kurš izgudroja pirmās brilles, bet pirmā to priekštece bijusi sastingusi stikla pile, kuras unikālo īpašību — mainīt attēla asumu — pamanījis kāds stikla lējējs 1280. gadā. Nav zināms, kam īsti pirmajam ienāca prātā nēsāt lēcas priekšā acīm, bet varētu būt, ka brilles kāds izgudrojis 13. vai 14. gadsimtā. Jau izsenis brillēm ir bijusi ievērojama nozīme sabiedrībā, jo pēc tām noteica valkātāja sabiedrisko nozīmīgumu. Āzijā, piemēram, imperatori lika sev izgatavot krāšņas brilles no bruņrupuču bruņām, rotātas ar dārgakmeņiem, lai uzsvērtu savu varenību.
Citādi ir ar saulesbrillēm, kas sākotnēji tika izmantotas visam citam, tikai ne kā modes lieta. Tagad tādus laikus ir grūti pat iedomāties. Turklāt pirmās saulesbrilles pat netika izgudrotas, lai pasargātu acis no saules, bet gan lai noslēptu Ķīnas tiesnešu acu skatienu, tādējādi maksimāli izvairoties no iespējas, ka spriedumu varētu nolasīt no tiesneša acīm vēl pirms tiesas procesa beigām. Otrā, kas pārņēma tradīciju nēsāt saulesbrilles, bija armija, kad, gatavojoties iebrukumam Āfrikā, Napoleons pavēlēja visiem kareivjiem nēsāt tumšas brilles, lai pasargātu acis no spilgtās Āfrikas saules. Vairāki karavīri guva nopietnus acu bojājumus.
Kam tad mums jāpateicas par tādu garderobes sastāvdaļu kā saulesbrilles? Tādas, pie kurām esam pieraduši mūsdienās, 1929. gadā izgudroja Sems Fosters.
TVNET/””Latgales Laiks””.
