Latvijā turpina iznīkt zvejas nozare. Ap novārdzinātajiem Latvijas zvejas uzņēmumiem sākuši spietot zviedri, holandieši un īslandieši – faktiski nozari jau var uzskatīt par atdotu svešzemniekiem, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
Gluži vai simboliski savu pēdējo kuģi “Vīdāle” jūlijā grasās sagriezt lūžņos cilvēks, kurš līdz šim tika uzskatīts par fanātiskāko zvejas nozares aizstāvi, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. “Visiem savējiem esmu paziņojis, ka izstājos no spēles. Neredzu vairs nekādu perspektīvu, tas ir laika jautājums… Un jo ātrāk zvejnieki izies, jo veiksmīgāk varēs iekārtoties citā biznesā,” laikrakstam atzinis Voits.
Kopš 2003.gada spāņi un portugāļi interesējoties par iespējām zvejot Rīgas jūras līcī un citur Latvijas tuvumā. Tāpat Latvijas zvejniecībai “aci uzlikuši” zviedri, holandieši un īslandieši. Kā stāsta Voits, pēdējie šobrīd meklē iespējas vienā paketē iegādāties divus pārstrādes uzņēmumus un kādas trīs, četras zvejas firmas, kas piegādātu izejvielas. “Savukārt dāņi pagaidām nogaida ar domu – agri vai vēlu jūsu kvotas nonāks pie mums, un mēs paņemsim jūsu resursus”.
Pašlaik pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma Eiropas institūcijās tiek aktīvi virzīta un pētīta ideja par brīvu tirdzniecību ar zvejas tiesībām un kvotām. Pilnībā atbrīvojot šo tirgu, vietējiem zvejniekiem pavērtos pieeja kredītiem, jo kvotas atšķirībā no kuģiem ir daudz tīkamāks ķīlas objekts bankām. Taču neesot šaubu, ka galvenie kvotu uzpircēji būs turīgas ārzemju kompānijas, raksta “Neatkarīgā”.
Sabiedrībā arvien intensīvāk kultivējot negatīvu zvejnieka tēlu un proporcionāli izvēršot arvien skarbākas administratīvās sankcijas, vēlme izstāties no savu tēvutēvu koptā biznesa vēršas plašumā. Nozares eksperti atzīst, ka kuģu flote Baltijas jūras resursiem ir par lielu un no šāda viedokļa Latvijas valsts atbalstītā un Eiropas Savienības finansētā kuģu griešana ir atbalstāma. Samazinoties konkurencei, teorētiski pieaug peļņa palikušajiem. Taču saņemt naudu par nekā nedarīšanu pašreizējos apstākļos ir vilinoši vai ikvienam.
