Partijas “Jaunais laiks” (JL) Saeimas frakcijas deputāti aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru neizsludināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, jo tajā esot likumā atbalstīti priekšlikumi, kas “nepārprotami sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju un apgrūtina tiesībsargājošo iestāžu darbu naudas atmazgāšanas noziegumu atklāšanā”.
JL uzskata, ka galīgā likuma redakcija ir klajā pretrunā gan Eiropas Komisijas (EK) direktīvai, gan tiesībsargu interesēm un veicinās nelikumīgu līdzekļu apriti valstī, informēja JL Saeimas frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
Viņa norādīja, ka šim likumam saskaņā ar EK direktīvu bija jābūt pieņemtam līdz pagājušā gada 15.decembrim. JL uzskata, ka Saeima apzināti vilcināja likuma izskatīšanu un galīgajā lasījumā nav ņēmusi vērā ne prokuratūras, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, bet atbalstījusi vairākus politiski motivētus deputāta Viļņa Edvīna Breša (ZZS) priekšlikumus.
“Likums, manuprāt, pieņemts dažu cilvēku interesēs, kuri grib izvairīties no kriminālatbildības par naudas atmazgāšanu lielos apmēros,” savu viedokli pauž JL Saeimas deputāte Linda Mūrniece.
No Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka amata šodien atkāpās frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš. Lagzdiņš paziņoja, ka nekādu komentāru par atkāpšanos šoreiz nebūs, un uzsvēra, ka neplāno izstāties no TP.
“Esmu pārliecināts, ka, esot TP, man ir iespējas ietekmēt politiskos procesus vairāk nekā jebkurā citā partijā,” sacīja Lagzdiņš.
Neoficiāli Lagzdiņa atkāpšanās tiek skaidrota kā deputāta protests pret šodien Saeimā pieņemto likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kurā ir vairākas normas, kas varētu ierobežot cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Jau ziņojām, ka šodien Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tiks apspriesti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.
Likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību: kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro (10 500 latiem) vai lielākam apmēram.
Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi, kā arī veikt klienta veikto darījumu uzraudzību pēc darījuma attiecību sākšanas un, identificējot neparastu vai aizdomīgu darījumu, ziņot par to Kontroles dienestam.
Saeima atbalstīja deputāta Breša priekšlikumu un noteica, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši, tai izdarot noziedzīgu nodarījumi. Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi”, piemērojot “mutatis mutandis”, saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.
Deputāti arī atbalstīja Breša priekšlikumu un noteica, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādu līdzekļu konversija vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmes atrašanās vietas vai piederības slēpšanas, ja tas darīts ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja noziedzīgais nodarījums, kurā līdzekļi iegūti, ticis izdarīts ārpus Latvijas teritorijas un nozieguma izdarīšanās vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.
Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.
Likuma subjektam būs jānoskaidro patiesais labuma guvējs juridiskām personām, kurām veic padziļināto izpēti, un visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.
Ja likuma subjektiem ir pamatotas aizdomas vai ir informācija par to, ka darījums tiek veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, tiem būs pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ziņojot Kontroles dienestam.
Atšķirībā no līdz šim spēkā esošā likuma Kontroles dienestam 14 dienu laikā būs jāpieņem lēmums par to, vai ir pamats sākt pārbaudi par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas faktu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, Kontroles dienests būs tiesīgs apturēt darījuma izpildi uz laiku līdz 30 dienām. Minētajā termiņā Kontroles dienests iegūs papildu informāciju par darījumu un tajā iesaistītajām personām, un, ja iegūtā informācija liecinās, ka varētu būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai, tiks pieņemts lēmums par darījuma apturēšanu uz laiku līdz 45 dienām un materiālu nodošanu procesa virzītājiem.
Latvijā būs aizliegta čaulas banku dibināšana un darbība. Čaulas banka ir kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs.
