Pēdējās ogas būs ap Jāņiem.
Pēdējās ogas būs ap Jāņiem
Koknesē, Irmīnas Eņikovas piemājas dārzā, vasara sākas līdz ar kārdinošo saldo zemeņu nogatavošanos, kas parasti notiek jau maija beigās. Koknesieši zina: ja 1905. gada ielā pie Irmīnas kundzes mājas vārtiņiem izlikts lielais saulessargs, tad viņa jau pārdod pirmo šīsvasaras ražu.
Koknesiete zemenes audzē jau vienpadsmito gadu. Sākumā ogu pietika tikai ģimenei, bet pamazām zemeņu dobes paplašinājusi, un tagad tas pensionārei ir labs ienākumu avots. “Likvidējot piemājas saimniecību, prātoju, ko varētu darīt. Pāris zemeņu dobju jau bija, tad pamazām paplašināju, līdz ogu bija tik daudz, ka varēju jau pārdot. Man ir visas vajadzīgās atļaujas, un savas audzētās ogas varu nodot arī veikalā, bet es pārdodu pati tepat pie vārtiem,” atklāj koknesiete.
Šogad pirmos piecus kilogramus zemeņu par septiņiem latiem katru Irmīnas kundze pārdeva 30. maijā, bet pēdējās ogas nogatavošoties ap Jāņiem. Mazdārziņā zem agroplēves paslēpušās vairāku šķirņu ogas — “Olimpiāde”, “Honeoye”, “Induka”, “Zefīrs”, “Senga Sengana” un “Polka”.
“Katru gadu zemenes pārstādu, nepaļaujos, ka tās labi ražos arī nākamgad. Zemenes ir prasīgas kā mazi bērni — tām patīk, ja aprūpē un audzē ar mīlestību, tikai tad ir laba raža. Nelietoju minerālmēslus, pavasarī zemenes laistu ar zilo graudiņu (kālija permanganāta — aut.) šķīdumu, tas palīdz augiem “pamosties” un sasparoties. Esmu novērojusi, ka zemenēm patīk, ja tās laista reizi nedēļā, bet tā pamatīgi, nevis katru dienu mazliet,” stāsta koknesiete. Padomus zemeņu audzēšanai Irmīnas kundze meklē grāmatās un žurnālos, bet visnoderīgākā ir pašas pieredze.
“Cilvēki zina, ka ogas aug manā dārzā un nav ievestas, bieži ļauju pašiem iet un nolasīt ogas, kuras patīk. Pircēji novērtē, ka zemenes ir ekoloģiski tīras un tās var ēst uzreiz no dārza!” domā zemeņu audzētāja.
