“Būt vai nebūt laukos skolām?”(3. 06. 2008.).
“Būt vai nebūt laukos skolām?”(3. 06. 2008.)
chiksa
“Daļēji piekrītu lauku skolu slēgšanai, jo tiešām ir atsevišķas skolas, kur izglītības līmenis ir zems. Bērnus uz mazāku skolu aizsūta tikai tāpēc, ka tur netiek tik daudz prasīts no bērna, un tad jau viņš līdz devītajai klasei kaut kā “nomuļļā”. Normālā skolā draudētu korekcijas klase un nesekmība. Zalves un Sproģu skolas tiešām nav vajadzīgas. Nav jau tā Nereta tik tālu, lai nevarētu bērnus izvadāt, un ne jau tāpēc jāsatraucas, ka laukos neviens negribēs vairs dzīvot. Nu nav jau dzīves laukos, paši labi redziet, un domāju, ka saprotiet arī. Nevajag tagad aizbildināties ar skolām. Vismaz ļaujiet bērniem iegūt labu izglītību, protams, ja bērns uz to ir spējīgs.”
Optimiste
“Es tomēr nepiekrītu, ka vajadzētu lauku skolas slēgt. Tas ir tikai kārtējais valdības lēmums, kā ietaupīt valsts budžetu savām algām un prēmijām. Atkal cilvēki paliks bez darba, un par viņiem jau neviens nedomās, kā viņi tālāk dzīvos. Arī tik maziem bērniem tas nenāk par labu, ka jau tik agri tiek atrauti no ģimenes un sūtīti uz internātskolām. Kas viņus tur audzinās un skatīsies, vai ir paēduši normālu ēdienu? Un, ja tiem bērniņiem lauku skolā jau ir grūtības ar sekmēm, tad rajona skolā jau viņam tāpēc neies labāk. Tomēr tie ir lauki, un daudzi skolēni ir palīgi ģimenē jaunāko bērnu pieskatīšanā un saimniecībā. Tā jau būs daudzu mājsaimniecību izjaukšana.”
estere
“Nepiekrītu chiksai! Tiešām, ko valdība panāks ar ietaupīto naudu? Ieliks ceļu uzlabošanā, tiltu būvē, lai cilvēkiem ātrāka braukšana? Ja bērns gribēs mācīties, tad tas nav atkarīgs no skolas lieluma. Maza skola, it īpaši pagastā, ir kā ģimene. Es pamatskolā visus pazinu, un tagad, atbraucot uz savām dzimtajām mājām, es ar prieku raugos uz cilvēkiem, kuri tur strādā, uz skolēniem, kuri tur mācās, un man ir prieks satikt arī skolotājus, kuri cīnās par skolas pastāvēšanu. Mana mazā skoliņa ir vislabākā pasaulē, un es to ne pret vienu citu nemainītu! Savus bērnus es nevienā Rīgas skolā nelaidīšu! Pasarg”, Dievs! Tur ir tāda bezpersonība, vienaldzība. Laukos skolotāji biežāk satiek vecākus un var aprunāties par bērna sekmēm, uzvedību. Mūsu tautas izglītība sākas no laukiem.”
es
“Tieši tā! Mazās skolas ir īpašas ar to, ka tur pievērš uzmanību katram bērnam. Un nav tā, ka ir zemākas prasības! Beigu beigās eksāmeni un ieskaites ir vieni un tie paši. Tur jau ir redzams rezultāts. Arī no lauku skolām bērni iet un turpina mācības vidusskolās un ģimnāzijās, ja kāds neapgūst mācību vielu, tad tā ir tikai un vienīgi paša vaina. Nedzīsim vēl dziļāk zemē Latvijas laukus!”
hannaaste
“Laukos skolām ir jāpastāv! Ir lietas, ko nevar izmērīt naudā. Ar to es domāju, ka mazo skolu ekonomiskās izmaksas vienmēr būs augstākas. Ja runājam par skolēnu skaitu, tad skolas Lietuvas pierobežā no Neretas līdz Bauskai pārdzīvo skolēnu skaita kritisku samazināšanos. Ha! Vai tad mums vēl būtu robežas jāpārbīda? Runājot par izglītības kvalitāti, lauku skolās izglītības kvalitātes noteikšanai ir divas puses. Skolotāju kvalifikācijas noteikumi ir vienoti visā valstī (rīdzinieki to labprāt aizmirst). Lauku skolās 8—15 skolēnu klašu piepildījums ir optimāls zināšanu apguvei, (30 skolēnu 1. klasē saņem “ļoti daudz” skolotājas uzmanības). Un tā mēs varētu turpināt soli solī.”
Guna
“Protams, ka mazajās skolās izmaksas uz vienu bērnu ir lielākas nekā pilsētā, tas ir loģiski. Bet vai tad izglītība ir mērāma skaitļos? Apbrīnas vērta ir Izglītības ministrijas censoņu tuvredzība! Man, dzirdot, ka ministrijas līmenī tiek propagandēts viedoklis par to, ka mazajās lauku skoliņās ir zema izglītības kvalitāte, kauties gribas! Kur vēl, ja ne skoliņā, kur klasē ir 8—12 skolēnu, bērns ir tik pieskatīts un apčubināts! Katra bērna problēma ir kā uz delnas, skolotājs strādā tā, kā būtu jāstrādā visiem skolotājiem visā valstī — izmantojot individuālo pieeju. Un tā nav utopija, mazskaitlīgā klasē tas tiešām ir iespējams — organizēt mācību procesu tā, lai katrs bērns būtu uzmanības centrā. Un tieši tā, kā kundze rakstā teica: “Kādi pierādījumi ir tam, ka mazajās skolās ir zema izglītības kvalitāte?” Es domāju, ja procentuāli izskaitļotu olimpiādēs iegūto augsto vietu skaitu, kā arī valsts pārbaudes darbu kopsavilkumu rezultātus atbilstoši skolēnu skaitam, pavērtos gluži cita aina! Bet mūsu valstī laikam valda nauda, nauda un vēlreiz nauda!””
Tās dēļ mēs esam gatavi upurēt jebko, pat mūsu bērnus un arī lauku nākotni (kas arī, pats par sevi saprotams, nāks līdzi šai reformai). Un vēl gribu uzsvērt vienu ļoti lielu netaisnību: pierobežas pagastiem vienmēr būs mazāk bērnu skolā, jo, ja parastam pagastam Latvijas iedzīvotāji ir visriņķī, tad pierobežā tikai no trijām pusēm, vai tad šo pagastu iedzīvotāji pie tā ir vainīgi? Vai tādēļ viņiem jāliedz iespēja normāli mācīties?”
