Jānis Vinters aizkraukliešiem stāsta par Dakāras ralliju. Aizkraukles pilsētas sākumskolā viesojās motobraucējs un TV šova “Dziedi ar zvaigzni” uzvarētājs Jānis Vinters.
Jānis Vinters aizkraukliešiem stāsta par Dakāras ralliju
Aizkraukles pilsētas sākumskolā viesojās motobraucējs un TV šova “Dziedi ar zvaigzni” uzvarētājs Jānis Vinters.
Braucienu turpina arī ar lauztu kāju
Aizkraukles pilsētas sākumskolas direktores vietniece Ina Grahovska stāsta, ka nesen skolā bijušas riteņbraucēju sacensības. Bērni tajās ar lielu interesi piedalījušies, tādēļ skolotājai Mirdzai Vainovskai radās iecere uz skolu uzaicināt motobraucēju Jāni Vinteru. Sportists aicinājumu labprāt pieņēma.
Jānis Vinters skolēniem stāstīja par Dakāras maratonrallija vēsturi un saviem piedzīvojumiem tajā. Jānis ar motosportu nopietni sāka nodarboties 27 gadu vecumā, vēlējies to darīt agrāk, bet trūka līdzekļu. Kad viņa zemnieku saimniecībā “Līgo” iegadījās labs ražas gads, Jānis iegādājās savu pirmo sporta motociklu un kopš tā laika savu dzīvi bez motosporta vairs nespēj iedomāties. Jau nākamajā gadā viņš ieguva Latvijas čempiona titulu enduro — sacensībās, kas norisinās pa neceļiem — mežu, purviem un taciņām. Uzvara pamudināja turpināt iesākto, un jau 2004. gadā Jānis Vinters pirmo reizi piedalījās Dakāras rallijā. Otrajā sacensību dienā motosportists gan krita un salauza kāju, to ieģipsēja, un sacensības viņš turpināja, tomēr līdz finišam nokļūt nebija lemts — vēl vienā kritienā sportists smagi cieta, un no sacensībām nācās izstāties. Arī 2005. gadā Dakāras rallijā finišēt neizdevās — kritienā Jānis salauza roku un plecu. Motosportistam veiksmīgs izrādījās 2006. gads, kad Dakāras rallija kopvērtējumā Jānis Vinters ieņēma godpilno 10. vietu, bet pērn, uzvarot divos ātrumposmos, viņš finišēja sestais. “Prieku un emocijas nav iespējams izteikt vārdos,” atceras Jānis Vinters.
Mājas bez jumtiem
Jānis Vinters stāsta, ka gatavošanās Dakāras rallijam ilgst visu gadu — aktīvi jātrenējas gan trenažieru zālē, gan ar motociklu. Režīms sacensību laikā ir skarbs — jāceļas pulksten 5 no rīta, pulksten 6 ir ātrumposma starts, bet finišēt reizēm nākas pat vēlu naktī. Ātrumposma laikā jāiztiek bez ēšanas, arī mazgāšanās ir visai pirmatnēja — ar krūzīti no ūdens spaiņa.
Motosportists aizkraukliešiem stāstīja par Āfrikas valstīm, kurās pabijis rallija laikā. Piemēram, Mauritānijā mājas ir bez jumtiem — lietus tur ir tik reta parādība, ka būvēt mājai jumtu nav nepieciešams. Turpretī Senegālā mājas būvē no govju un kamieļu mēsliem, kas sajaukti ar salmiem — tas esot ļoti labs siltumizolācijas materiāls.
Motosportistam bija gods pirmajam parakstīties Aizkraukles pilsētas sākumskolas viesu grāmatā — skola šogad atzīmēs 15 gadu jubileju, un tāpēc izveidota īpaša viesu grāmata.
Dungo pat uz motocikla
Jānis Vinters sniedza arī nelielu interviju laikrakstam “Staburags”.
— Vai bieži viesojaties mācību iestādēs?
— Aicinājumus apmeklēt skolas saņemu regulāri un pārsvarā cenšos neatteikt. Tomēr tas prasa daudz laika — gan brauciens līdz skolai, gan sarunas ar bērniem. Piemēram, pirms nedēļas Pāvilostā piedalījos pasākumā “Motociklisti par kāpu saglabāšanu”. Tur kāds nepilngadīgs motociklists bija izbraukājis pelēko kāpu, un mēs kopā ar vidusskolas audzēkņiem to sakopām. Aicināju skolēnus saudzēt un nepostīt dabu, kā arī pierunāt pašvaldību izveidot trasi, lai jauniešiem būtu vieta, kur trenēties.
— Kas mainījies jūsu dzīvē pēc uzvaras televīzijas šovā “Dziedi ar zvaigzni”?
— Nedaudz vairāk izjūtu to, ka mani pazīst un interesējas. Esmu vairāk sācis dziedāt, pat uz motocikla! Vēlme šad tad uzdziedāt laikam nāk no vecākiem — viņi man tādi dziedoši gadījušies. Pašam sirdij tuvākas ir ritmiskās melodijas un latviešu dziesmas — tās, kurām var dungot līdzi.
Krējumu nosmeļ cits
— Kā veicas ar lauksaimniecības darbiem?
— Mums ar brāli Eināru Elejā pieder liela zemnieku saimniecība. Visi kārtīgi strādājam, un darba netrūkst.
— Kā vērtējat situāciju lauksaimniecībā un valsts politiku šajā jomā?
— Agrāk audzējām cukurbietes, bet šai nozarei Latvijā pielika punktu, un nācās pārorientēties uz graudaugiem un rapsi. Protams, arī mūs skar inflācija — visvairāk to izjūtam, iegādājoties minerālmēslus, tiem cena paaugstinājusies no 200 līdz 600 latiem, arī degvielas un elektroenerģijas cenas turpina augt. Ražošanas izmaksu kāpums ir ļoti liels, turpretī produkcijas iepirkuma cenas tikai pazeminās. Pilsētnieki sūdzas, ka pārāk daudz naudas izmaksā lauku saimniekiem kompensācijās, viņi nerēķina, cik par piena litru saņem zemnieks un cik — pārstrādātājs, kurš no šī piena nosmeļ krējumu, izgatavo sviestu un biezpienu.
Jāņos būs Aizkrauklē
— Kāds iespaids ir par Aizkraukli?
— Ļoti pozitīvs. Man Aizkraukle un aizkrauklieši vienmēr patikuši, te esmu bijis vairākkārt. Šogad piedalīšos arī Jāņu sadziedāšanās pasākumā Aizkrauklē, dziedāšu dziesmu “Ziņģe par bailēm”, tādēļ aizkraukliešiem saku: “Uz drīzu tikšanos!”.
