Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) dosies uz Aizkraukli, lai sāktu izmeklēšanu SIA “Aizkraukles slimnīca”.
Telekompānija LNT vairākkārt informējusi par gadījumiem, kad Aizkraukles slimnīcā no dzemdētājām prasīta maksa par imunoglobulīna injekciju, lai gan to apmaksā valsts, kā arī divas ģimenes sūdzējušās par, viņuprāt, neprofesionālu mediķu palīdzību dzemdībās, kā dēļ divi bērni guvuši dzemdību traumas un spiesti ilgstoši ārstēties.
Kā informēja VOAVA pārstāvis Toms Noviks, VOAVA speciālisti izmeklēšanas gaitā veiks plašu dokumentu analīzi un izvērtēšanu. Savukārt pārbaužu rezultāti varētu būt zināmi trīs nedēļu laikā. “Būs jāpārbauda daudz dokumentu, kā arī iedzīvotāju sūdzības, līdz ar to tas prasīs diezgan daudz laika,” skaidroja Noviks.
Pēc pārbaudes publiski kļūs zināms, vai un kāds sods tiks piemērots par pārkāpumiem atbildīgajām personām.
Par pārkāpumiem Aizkraukles slimnīcā pārbaudi veiks arī Veselības ministrija, pastāstīja ministrijā. Veselības ministrija pārbaudi veiks tajā daļā, kas attiecas uz valsts līdzekļu izlietojumu. Savukārt Veselības inspekcija pārbaudīs veselības aprūpes kvalitātes nodrošinājumu Aizkraukles slimnīcā. Savukārt par Aizkraukles slimnīcas vadītāja atbildību šajā gadījumā jālemj pašvaldībai, norādīja Veselības ministrijā.
Aizkraukles rajona padome arī nolēmusi izvērtēt situāciju SIA “Aizkraukles slimnīca”, kur, kā informējuši plašsaziņas līdzekļi, no dzemdētājām prasīta maksa par pakalpojumiem, kurus apmaksā valsts, informēja Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs.
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Keišs uzsvēra, ka pašvaldība, kas ir slimnīcas kapitāla daļu turētāja un ir tiesīga lemt par jautājumiem, kas saistīti ar finansējumu un slimnīcas vadību, neesot saņēmusi nevienu rakstisku sūdzību, bet par notikušo uzzinājusi no masu medijiem.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka vēl neesot īsti skaidrs, vai tā bijusi ļaunprātīga rīcība, pārpratums vai noteikumu nezināšana, – tas vēl esot jānoskaidro. Šo jautājumu paredzēts skatīt Aizkraukles rajona padomes Veselības aprūpes komitejas sēdē 11.jūnijā.
Keišs piebilda, ka pēc sarunas ar slimnīcas vadību izskatoties, ka tā varētu būt nezināšana, nevis ļaunprātīga rīcība.
Pašvaldība neiejaucoties slimnīcas ārstniecības darbā, un rajona padomei arī neesot speciālista, kas varētu to izvērtēt. Ja pārkāpums izrādīsies smags, ārstu var sodīt slimnīca vai attiecīgas institūcijas, bet rajona padome varot “pieņemt zināmus mērus”, ja tiks konstatēta slimnīcas vadības vaina. Keišs arī solīja, ka nodarītie materiālie zaudējumi tikšot atlīdzināti.
