Viss maijs man ir kā viena nedēļa, jo šis ir gada vispiesātinātākais mēnesis. Maijs ir interesants laiks — viss plaukst un zied, tuvojas izlaidums, atvaļinājums.
Viss maijs man ir kā viena nedēļa, jo šis ir gada vispiesātinātākais mēnesis. Maijs ir interesants laiks — viss plaukst un zied, tuvojas izlaidums, atvaļinājums. Maksimāli pieliekam spēkus, lai sakoptu bērnudārzu, tā apkārtni. Šopavasar plānojām sakārtot visas puķudobes, lielo auseklīša dobi, kas savu laiku jau bija nokalpojusi. Strādājām kā daiļdārznieki, projektējām dobes, meklējām piemērotas augu šķirnes. Laikus gatavojamies arī bērnudārza 20 gadu svinībām, kas būs nākamgad. Līdz tam laikam viss jāsakārto, jāsakopj iekštelpas, lai būtu vēl jaukāk. Šajā darbā varu izpaust visu savu sievišķību, izdomu un realizēt dažādas idejas. Nupat izremontējām starpstāvu, domājām, kāda rupjuma apmetums būs, kādos toņos, kādu interjeru veidot. Darbojāmies arī kā režisori, kopā ar savu komandu rakstījām izlaidumam scenāriju. Izlaiduma laiku un vietu nemainām — katrā maija pēdējā piektdienā pulksten 16 “Auseklītī”. Tikšanās vietu mainīt nedrīkst! Ārā saliktas meijas, viss izpušķots, izveidotas skaistas kompozīcijas no dabiskiem ziediem. Žēl, ka izlaiduma mirklis ļoti īss, tomēr gandarījums ir liels.
Svētdien Bebros bija bērnu dziesmu un deju svētki. Tajos piedalījās arī 16 pāru no mūsu bērnudārza. Priecājos, ka bērniem ir iespējas šādi izpausties. Protams, bez tik radoša un darboties spējīga kolektīva nenotiktu nekas. Arī vecāki ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti sakopt un padarīt pievilcīgāku vidi, kur ikdienā dzīvo viņu atvasītes. Sadarbojamies ar “Nelsu”, tur iegādājamies kokmateriālus, bet tēvi nāca un aktīvi iesaistījās darbā, izgatavoja rotaļlietas. Spēļu laukumos tagad ir koka tārpiņi, krāsainas koka vabolītes, mašīnas. Bija arī tādi vecāki, kuri atveda jau gatavas koka rotaļlietas.
Visās grupās bērnu skaits ir palielinājies. Katra grupiņa ir maksimāli noslogota, tomēr vēl nevienam bērnam neesam atteikuši vietu “dārziņā”. Manuprāt, Aizkraukles pilsētas vadība ļoti rūpējas par iedzīvotāju ērtībām, nākotnē plāno būvēt vienam pilsētas bērnudārzam piebūvi, lai nepietrūktu vietu. Nauda mūsu domē nav jāizlūdzas, kā citi to bieži saka, mums tikai jāpamato idejas realizācijas nepieciešamība. Citās pašvaldībās ir problēmas ar bērnudārziem, pie mums, paldies Dievam, viss ir kārtībā.
Nekārtības radušās Aizkraukles slimnīcā. Man grūti spriest par šiem konkrētajiem gadījumiem. Savu viedokli izsaku tikai tad, kad esmu problēmu pamatīgi izpētījusi. Vispirms jāuzzina katra konfliktā iesaistītā cilvēka viedoklis, nereti gadās, ka taisnība ir abām pusēm. Ārsts nav Dievs, un dzemdības ir tik neprognozējams process. Pati poliklīniku apmeklēju ļoti bieži, ar savu ģimenes ārsti esmu ļoti apmierināta, viņa ir laipna un atsaucīga. Vienmēr raksta nosūtījumus, man nav bijušas nekādas problēmas ar mūsu mediķiem. Attieksme no ārstu puses — ļoti pozitīva. Ceru, ka radušos sarežģījumus atrisinās un bērniņš izveseļosies. Tagad tas ir pats galvenais.
Kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā (ES), Latvijā ienākusi demokrātija. Kādreiz dzīvojām noslēgtāk, savdabīgā mikropasaulē, kad daudzas tēmas bija tabu. Manuprāt, pārāk lielai brīvdomībai mēs vēl neesam gatavi. Tagad visi esam informēti par to, ka ir cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Nesaprotu draudzības gājiena jēgu — kādam vajag sevi reklamēt, kaut ko pierādīt citiem? No tā visa rodas tikai negatīvas emocijas. Tāpat jau pietiek stresa, ar varu mīļš nekļūsi. Mani neietekmē un neinteresē citu privātā dzīve, nevienu nenosodu, katrs ir brīvs un var izpausties, kā vēlas.
Dažkārt pacietība jāmet pie malas un jārīkojas radikāli, piemēram, mūsu piensaimniekiem nekas cits neatliek. Cik tad nopelna ražotājs? Situācija, kādā nonākuši Latvijas piena ražotāji, ir neapskaužama. Cilvēki iegulda milzīgu darbu, par to saņemot santīmus. Gotiņu baro, ved ganībās, slauc, zemniekam vēl jāpilda visas ES prasības — tur taču arī darbs jāiegulda, bet samaksā smiekla naudu. Un tad brīnās, kādēļ cilvēki pamet laukus un dodas uz Īriju, Angliju peļņā. Tik daudz apdāvinātu, radošu, gudru, centīgu cilvēku aizbrauc! Jādomā, kā viņus noturēt Latvijā. Šo problēmu vajag aktualizēt, par to jārunā, jāpievērš uzmanība, jo lūzumam jābūt!
Vienmēr ir bijis tā — ja kāds grib pakāpties, pacelt galvu, tad tas daudziem nepatīk, iemesli ir gan personiski, gan politiski. Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu Ivaru Bičkoviču patlaban skata caur palielināmo stiklu un meklē iespējas, kā šo cilvēku nomelnot. Augstiem amatiem ir ārkārtīgi liela “nasta” — ja kāds mazākais sīkums, neprecizitāte, tad “dabū pa ādu”. Bičkoviča kungs ir sevi izvērtējis un jūtas spējīgs darīt šo darbu, ir gatavs uzņemties milzīgo atbildību — jāļauj viņam strādāt!
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā šefs Aleksejs Loskutovs, lai arī vairākkārt savā darbā pieļāvis kļūdas, amatu, šķiet, atstāt negrasās. Tā ir viņa personīgā lieta, vai viņš to darīs vai nē. Nepazīstu Loskutova kungu un tādēļ nevaru spriest par viņa cilvēciskajām īpašībām. Tikai viņš zina, kas notiek viņa vadītajā iestādē. Viens gan — paškritikai vienmēr jābūt līmenī. Ir briesmīgi, ja tā ir pārāk zema vai pārāk augsta. Paškritika ir ļoti smalka lieta un to jāprot sabalansēt.
Nesen esmu sākusi mācīties spēlēt golfu. Šajā nedēļas nogalē kopā ar ģimeni braucām uz Rīgu spēlēt. Būtu jauki, ja golfu varētu uzspēlēt tepat Aizkrauklē. Starp citu, šis sporta veids lieliski nomierina un uzlabo garastāvokli.
Tā kā sākas atvaļinājumu laiks, gribu visiem novēlēt interesantu un piepildītu šo laiku!
