***

Tā ir mana dzeja, Tur tauriņu dejā.

Tā ir mana dzeja,
Tur tauriņu dejā
Un magones ziedā
Paslēpusies gaida,
Kad nākšu to modināt.
Taurenis izbēra vārdus,
Magones aizdedza sārtu,
Vējš rakstīja vārdu — mīlestība.
“Tā ir dzeja!” — es teicu
Un gāju to modināt.
Bez vijoles skaņām,
Bez ziedu smaržām,
Tikai ar elpu pieskāros,
Tikai domās pieliecos.
“Labrīt!” — es pačukstēju,
Un pamodās dzeja
Kā tauriņu skreja,
Tā paņēma mani uz spārniem.
Un lidojām pāri mirkļiem,
Pāri dienām, gadiem.
Atvērām dzejai vārtiņus vaļā
Un meklējām vārdus
Saulē, pļavās un vējā.
Un vārdi lidoja plaukstās
Un rindojās dzejā manā.
Tāda ir mana dzeja —
Kā ziedlapas vējā, kā tauriņi dejā.