Valsts iestādēs vismaz 40 amatpersonas saskaņā ar vadības līgumiem saņem 700 līdz 2000 latu mēnesī, par liecina portālā “apollo.lv” publicētais “Baltic Screen” pētījums.
Pirms mēneša apkopotie dati rādīja, ka šādas summas saskaņā ar noslēgtajiem vadības līgumiem saņem 34 amatpersonas, bet nu atklājušās vēl sešas amatpersonas, kuras saņem atalgojumu saskaņā ar šādiem līgumiem.
Tikai ar vienu no šīm amatpersonām – Zāļu valsts aģentūras Informācijas tehnoloģijas nodaļas vadītāju Ingmāru Briedi – vadības līgums noslēgts, minot skaidri formulētu uzdevumu ar konkrētu īstenošanas rezultātu, turklāt vēl tikai uz trim mēnešiem: par 2000 latiem mēnesī Briedim jāveido elektronisko recepšu sistēma.
Savukārt otras lielākās summas saņēmējam – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam, kuram vadības līgums mēnesī papildus nodrošina 1800 latu, šādi skaidri uzdevumi nav noteikti. To vietā minēts, ka vadības līgums esot noslēgts, lai “panāktu resursu efektīvu izmantošanu Kultūras ministrijas budžeta programmā “Kultūras mantojums” noteikto mērķu sasniegšanai” un lai “panāktu resursu efektīvu izmantošanu Latvijas Republikas likumos un citos normatīvos aktos valsts pārvaldes iestādei noteikto uzdevumu izpildē”.
Tomēr visaizrautīgāk – turklāt faktiski uz visu gadu – vadības līgumi slēgti Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītajā Satiksmes ministrijā. Tā Šlesera padomniece – biroja vadītāja Inga Pelša ik mēnesi 850 latus saskaņā ar vadības līgumu saņem par to, ka “veic ministra darbības stratēģijas izstrādāšanu un darba kārtības plānošanu, koordinē to īstenošanu”, “konsultē ministru ārpolitikas un ārējo ekonomisko attiecību, kā arī starptautisko attiecību jautājumos”, “veic informācijas analīzi un sniegt priekšlikumus politisko lēmumu pamatojuma sagatavošanai ar ministra darbības kompetencēm saistītos jautājumos”, visbeidzot – veic arī “citus amata aprakstā nenoteiktus ministra uzdevumus”.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece Zinta Zālīte-Rukmane mēnesī papildus tiek pie apaļa 1000 latu: noslēgtais vadības līgums paredz, ka viņa veic funkcijas, par kurām arī tāpat būtu jārūpējas ministrijas vadībai: vadības līgumā noteikto “papilddarbu” vidū ir “Satiksmes ministrijas padotībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, izstrādāto projektu analīze, projektu dokumentācijas, budžetu un ieviešanas plānu izstrādes koordinācija, uzraudzība”, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas ministrijā koordinēšana, piedalīšanās ministrijas un starpministriju izveidotās darba grupas un komisijas vadīšanā, kā arī jau atkal – “citu amata aprakstā nenoteiktu valsts sekretāra darba uzdevumu” veikšana.
Pats ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns mēnesī papildus tiek pie 1500 latiem, par kuriem viņam uzdots “pārstāvēt ministrijas intereses starpnozaru darba grupās valsts pārvaldes un administrēšanas jautājumos”, “veikt Latvijas puses vecākās amatpersonas pienākumus Baltijas valstu Ministru padomes transporta un sakaru komitejā”, kā arī “uzraudzīt Eiropas Savienības fondu apguves procesu ministrijā”. Savukārt vēl 750 latu mēnesī par “informācijas tehnoloģiju procesu un procedūru aprakstu” izstrādāšanas turpināšanu un IT nodaļas darbinieku konsultēšanu pienākas ministrijas Sakaru departamenta direktoram Ivo Tukrim.
