Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien devušas “zaļo gaismu” sarunām ar Krieviju par stratēģisko partnerattiecību līgumu, paziņojusi savienības prezidētājvalsts Slovēnija.
Tā norāda, ka panākta vienošanās attiecībā uz “mandātu sarunām par jaunu visaptverošu ES un Krievijas līgumu”, kas tiks oficiāli apstiprināts nākamajā pirmdienā gaidāmajā ES ārlietu ministru apspriedē Briselē.
Šīs sarunas bloķētas vairāk nekā 18 mēnešus – vispirms pēc Polijas un tad pēc Lietuvas prasības.
Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē, kura valsts jūlijā pārņems ES prezidentūru no Slovēnijas, trešdienas priekšpusdienā pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Maskavā paziņoja, ka galvenos šķēršļus, tostarp Lietuvas iebildumus, acīmredzot drīzumā izdosies pārvarēt un “nākamajās dienās, maijā vai jūnijā, būs iespēja piedāvāt Krievijai grafiku attiecībā uz šo sadarbības paktu”.
Kā ziņots, Lietuva aprīlī ES ārlietu ministru sanāksmē bloķēja vienošanos par minēto sarunu mandātu, pieprasot, lai tajā būtu iekļauti jautājumi par Krievijas bloķētā naftas vada “Družba” darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principiem, iesaldētajiem konfliktiem Gruzijā un Moldovā, sadarbību ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpildi attiecībā uz atbalstu deportāciju upuriem.
Vēlāk gan četru ES valstu ministri sarunās Viļņā paziņoja, ka “panākta principiāla vienošanās attiecībā uz Lietuvas ierosinājumiem”, liekot noprast, ka kompromiss atrasts.
Tomēr Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns pirms nedēļas norādīja, ka Viļņa negatavojas atteikties no savām principiālajām prasībām, īpaši jautājumā par iesaldētajiem konfliktiem, ja vien ES neparādīs šai ziņā lielāku politisko gribu.
Lietuvas radio trešdien vēsta, ka par lielāko daļu Lietuvas prasību vienošanās panākta jau iepriekš, bet nav bijis vienprātības starp Lietuvu un ES lielvalstīm attiecībā uz dažiem formulējumiem par iesaldētajiem konfliktiem.
Slovēnijas diplomātiskie avoti norāda, ka dalībvalstis jau no sākuma nav iebildušas, ka mandātam tiek pievienota deklarācija, kurā Eiropas Komisija un ES padome apņemas pieprasīt, lai konflikti Gruzijā un Moldovā tiktu risināti, ievērojot šo valstu teritoriālo integritāti.
Pēc neoficiālām ziņām nesaprašanās attiekusies uz jautājumu, kā formulēt ES saistības attiecībā uz pastāvīgu šā procesa uzraudzību.
Lietuva trešdien atteikusies no sava veto, panākot, ka tekstā tiktu iekļauts viens vārds, kas nozīmē, ka ES nevis sāks uzraudzīt šo procesu no jauna, bet turpinās jau iesākto darbu, norāda Lietuvas radio.
