Pa Latvijas šosejām ar jaunu maksimāli pieļaujamo ātrumu. Tuvākajos gados paredzēts sākt galveno autoceļu rekonstrukciju. Tās ietvaros kartē vajadzētu parādīties vismaz vienai automaģistrālei un vairākiem ātrgaitas ceļiem. Runa gan ir par laika posmu no 2014. līdz 2017. gadam, taču pirmie reālie darbi varētu sākties jau nākamajā vasarā.
Maksimāli pieļaujamais ātrums Latvijas Republikas teritorijā šobrīd ir 90, dažviet 100 kilometri stundā. Galvenokārt tas ir saistīts ar ceļu kvalitāti un drošību uz tiem.
Lielāku ātrumu spēj piedāvāt ātrgaitas ceļš vai maģistrāles, attiecīgi 110 un 130 kilometri stundā. Taču šobrīd Latvijā tādu nav.
Pirmā ātrgaitas ceļa posma būvniecību iecerēts sākt jau nākamgad. Vidzemes šosejas posmā no apvedceļa līdz Sēnītei. Nožogojums dzīvniekiem, aizliegums apstāties, bez kreisajiem pagriezieniem.
Ģirts Tauriņš, va/s “Latvijas valsts ceļi” VVP projektu daļas vadītājs: “Kopumā tā ir jauna standarta šoseja, labāka par VIA Baltica.”
Jaunā ceļa rekonstrukcija arī iezīmē jaunu pieeju darbu finansēšanā. Proti, līdz šim valsts izsludināja konkursu, uzvarētājfirma paveica darbu un tās atbildība bija tikai par garantijas laiku – dažiem gadiem.
Turpmāk lielos projektus paredzēts realizēt pēc valsts un privātās partnerības principa. Tas nozīmē, ka būvniekam par ceļu būs jārūpējas vismaz 20 gadu.
Ainārs Šlesers, satiksmes ministrs, LPP/LC: “Autoceļu būvētājs būs ieinteresēts būvēt labi, citādi viņam būs jāiegulda vairāk jau nākamo gadu garumā.”
Kopumā šobrīd zināmi vismaz seši projekti, kas paredz izmantot valsts un privātās partnerības principu. Visos ir runa par divu virzienu joslām; Rīga–Jelgava būs maģistrāle ar braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.
Ņemot vērā prasības un apjomus, tiek pieļauta ārvalstu kompāniju interese, taču daļu pasūtījuma cer saņemt arī vietējie.
Zigmārs Brunavs, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors: “Nu redzēsim. Skaidrs, ka būs gan viņi, gan mēs, jautājums tikai ir – kādā statusā.”
Interesanti, ka vēl pirms dažiem gadiem ideja par divu virzienu brauktuvēm tika definēta kā Latvijas kapacitātei neatbilstoša. Tagad situācija jau esot pretēja – daudzi ceļi, it sevišķi virzienā uz Rīgu, esot pārblīvēti.
Trīs pirmo projektu, kas sevī ietver Vidzemes šosejas posma rekonstrukciju, Rīgas apvedceļa pārbūvi, savienojot VIA Baltica posmus, kā arī Ķekavas apvedceļa izbūvi, izmaksas tiek lēstas nepilna miljarda latu apmērā. Darbiem jābūt pabeigtiem sešu gadu laikā.
