Laikrakstā ‘‘Staburags” izlasīju, ka 13. maijā notiks tikšanās ar Labklājības ministrijas un VSAA speciālistiem pensiju jautājumos. Aizgāju.
Laikrakstā “”Staburags” izlasīju, ka 13. maijā notiks tikšanās ar Labklājības ministrijas un VSAA speciālistiem pensiju jautājumos. Aizgāju. Labklājības ministrijas pārstāvis Ingus Alliks vēl nebija ticis pie vārda, ka agrāk visu cienīta pensionāre sāka kliegt: “”Kad jūs, zagļi, atdosiet man nozagto 1993. gada pensiju?”. Kliegšanu turpināja pat sēžot, neļaujot I. Allikam atbildēt. Tikpat nekulturāla bija arī cita pensionāre, jo viņa un citi vecļaudis novesti līdz nabadzībai. Jautājumus, kas neatbilst tematam, izkliedza vēl kāda kundze, un, kad pensionāre Anna Stare gribēja oponēt, atcirta: “”Aizveries! Tavs dēls strādā ministrijā!”, bet viņai nav nekādas radniecības ar bijušo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Stara kungu. Bija arī daži kulturāli pensionāri, kuri saprotoši uzdeva jautājumus un saņēma atbildi.
Man bija kauns par mūsu, latviešu, zemo kultūru un takta trūkumu. Es domāju, ka tas bija tīšām noorganizēts — šī klaigāšana no vietas.
Manuprāt, katram pensionāram būtu jādomā pašam, kā uzlabot savus dzīves apstākļus, nevis dzīvot vienai dienai. Ne jau valstij ir pienākums uzturēt visus un visur, tāpēc jau mums ir bērni un mazbērni. Ja esam uzaudzinājuši patērētājus, bet ne devējus un palīgus mūsu vecumdienās, tad tā nav valsts vaina un nepavisam Labklājības ministrijas vaina.
Man būs sāpīgi, ja pieņems Štokenberga kunga, kurš grib tikai iekļūt nākamajās Saeimas vēlēšanās, izstrādātos Pensiju likuma grozījumus, kas paredz nolīdzināt godprātīga strādnieka, dzērāja un slaista pensijas vienā līmenī.
Daina, pensionāre Aizkrauklē
