Ieslodzītie ir tās “neapgūtās darbarokas,” ko Latvijas uzņēmēji varētu izmantot kā darbaspēku, pie viena sniedzot cietumniekiem iespēju resocializēties, apgūt jaunas profesijas, kas varētu noderēt pēc atbrīvošanas, otrdien TV raidījumā “900 sekundes” pauda Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) priekšnieks Visvaldis Puķītis.
Puķītis pastāstīja, ka IVP jau sadarbojas ar virkni komersantu, kas savas ražošanas veikšanai nodarbina ieslodzītos, tā ļaujot tiem apgūt jaunus arodus vai pat iegūt pirmo profesionālo kvalifikāciju. IVP priekšnieks gan atzina, ka “nav jau tā, ka pie mums [IVP] komersanti stāv rindām” un pauda pateicību tiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar pārvaldi.
IVP priekšnieks norādīja, ka sadzenot ieslodzītos “koncentrācijas nometnē un lai viņi tur dzīvo,” valsts zaudētu daudzus tūkstošus darbaroku, daudzus tūkstošus jau ir zaudējusi. Tāpēc, pēc Puķīša domām, svarīgi attīstīt darbu pie ieslodzīto resocializācijas – ne tikai nodrošinot viņus ar profesionālo kvalifikāciju, bet arī ar vidējo vai pamatizglītību. Diemžēl to kavējot speciālistu trūkums: pirmkārt, IVP piedāvātais atalgojums nav adekvāts kvalificētu profesionāļu prasībām, otrkārt – resocializācija un darbs ar ieslodzītajiem Latvijā ir jaunums.
Tāpat IVP vadītājs atzina, ka par spīti tam, ka Latvijā ir viens no lielākajiem ieslodzīto īpatsvariem Eiropā, cietumnieku skaits var vēl augt Krimināllikuma grozījumu dēļ. Tomēr atbildīgo institūciju mērķis ir “panākt tādu situāciju,” ka ieslodzītie neatrodas aiz atslēgas, bet brīvībā, taču tiek uzraudzīti elektroniski. Tā viņi varētu turpināt darbu vai mācības, bet, protams, tiktu “ik minūti, ik sekundi novēroti.”
