Laimīga māmuļa un vecmāmiņa. Vietalvietes Martas Kaļinkas mājās Mātes dienā bija kopā viņas četru bērnu ģimenes. Viņa aprīļa beigās nosvinēja 80 gadu jubileju.
Laimīga māmuļa un vecmāmiņa
Vietalvietes Martas Kaļinkas mājās Mātes dienā bija kopā viņas četru bērnu ģimenes. Viņa aprīļa beigās nosvinēja 80 gadu jubileju.
Lai arī Martas Kaļinkas dzimtā puse ir Madonas rajona Barkavas pagasta “Zaļmežniekos”, viņa kopš jaunības ir vietalviete. Pirms 60 gadiem viņa absolvēja Madonas 1. vidusskolu, un par pirmo darbavietu jaunietei kļuva Odzienas pienotava. Tur viņa bija rēķinvede, bet pēc grāmatvežu kursiem līdz pensijai nostrādāja gan par Odzienas kolhoza, gan Vietalvas padomju saimniecības galveno grāmatvedi. Odzienā viņa satika arī savu nākamo vīru Kazimiru.
Viens dēls un trīs meitas
— Kazimirs bija atraitnis un par mani vecāks. Viņš, kalpodams Vietalvas saimniekiem, bija sakrājis naudu un izsolē nopircis “Dārznieku” mājas, ko pilnībā pārbūvēja. Te izauga bērni un mēs ar vīru līdz sudrabkāzām nodzīvojām. Saticīgi dzīvojām un bērnus centāmies izaudzināt par labiem cilvēkiem, — stāsta Martas kundze.
Dēla Dzintara ģimene tagad dzīvo Jaunjelgavā. Zēns bija muzikāls, un māte saprata, ka viņam jāmācās mūzikas skolā. Dzintars iemācījās spēlēt akordeonu un mežragu un ir pateicīgs mātei, ka viņa laikus pamanīja dēla dotības.
Vecākās meitas Ilzes ģimene dzīvo Madonas rajona Praulienas pagasta “Rūķos”. Ilzes ģimenē aug vienīgā Martas kundzes mazmeita Aiga, jo pārējie septiņi ir mazdēli.
Jaunākās meitas Baiba un Iveta ir dvīņumāsas. Baibas ģimene dzīvo Skrīveros, bet Ivetas kopā ar māti — “Dārzniekos”. Baiba ir Skrīveru kultūras nama direktore. Arī Iveta ir muzikāla — spēlē klavieres un vada vokālo ansambli Madonas rajona Aiviekstē, kur bērnudārzā strādā par mūzikas skolotāju.
Martas kundzes bērni ir pateicīgi mātei, jo viņa palīdzēja audzināt mazbērnus. Visi viņi rotaļājušies plašajā “Dārznieku” pagalmā, un vecmāmiņa viņiem mācījusi iepazīt dabu un dzīvnieku pasauli, strādāt un vienam par otru rūpēties.
Māmuļa atceras, kā savulaik par māsām gādājis Dzintars. Zēns vienmēr uzmanījis, lai meitenēm nekas slikts neatgadītos ne mājās, ne skolā. Kad visi ir kopā, to atceras arī māsas un savam lielajam brālim nereti atgādina ne vienu vien notikumu no bērnības, kad brālis viņas pasargājis.
Nu var padomāt par sevi
Pēdējos gados Martas kundzei vairāk brīva laika, tāpēc viņa lasa grāmatas par iemīļotajiem latviešu aktieriem. Viņa redzējusi daudzas teātra izrādes, kurās spēlējuši sirdij tuvi mākslinieki — Vija Artmane, Elza Radziņa, Antra Liedskalniņa, Velta Līne, Kārlis Sebris, Harijs Liepiņš un daudzi citi.
Ar prieku Martas kundze apmeklē arī Edītes Kupčas vadīto Pļaviņu tautskolu. Viņai patīk, ka reizi mēnesī tautskolas dalībnieki tiekas ar interesantiem cilvēkiem, brauc ekskursijās un apmeklē dažādus pasākumus.
Lai trenētu atmiņu, “Dārznieku” saimniece risina krustvārdu mīklas un skatās dažādus televīzijas raidījumus, kuros var pārbaudīt savas zināšanas.
Pelnīta pateicība
Dzintars saka paldies mātei par viņas prasmi bērniem iemācīt, kā visiem kopā svinēt svētkus. Lai arī padomju laikā oficiāli neatzina ne Ziemassvētkus, ne Līgo svētkus, Kaļinku ģimene vienmēr tos svinēja. Māte bērniem iemācīja priecāties par dzīvi un izturēt grūtības.
Baiba uzskata, ka māte viņai ir vistuvākā draudzene, jo viņa vienmēr zinājusi visus meitu noslēpumus, lielās un mazās sāpītes. Māte viņas nebārusi, bet centusies ieklausīties, saprast un palīdzēt no šķietamās bezizejas rast izeju.
Iveta atzīst, ka māte bērniem mācīja saprast dabas un puķu valodu, iemīlēt mūzikas pasauli un no sirds priecāties par iespēju visiem būt kopā.
Ilzei māte šūpulī ielikusi sievišķību un rūpību, precizitāti un dabas mīlestību, jo Ilzes mājas apbrīnot brauc cilvēki no malu malām.
Tiekas skolas kalnā
— Viens no skaistākajiem gada notikumiem man ir klasesbiedru salidojums Madonas 1. vidusskolā, kurš notiek septembrī. Braucu vienmēr, tikai mūsu paliek arvien mazāk. Tomēr, kad tiekamies, gadi aizmirstas, un skolas kalnā liepas smaržo tāpat kā jaunībā, — atceras Martas kundze.
Gadi aizmirstas… Līdz šim Martas kundze vēlējās nodzīvot līdz 80. dzimšanas dienai, tagad jau domā — varbūt Dievs būs lēmis sagaidīt arī 90. jubileju? To viņai novēl arī bērni un mazbērni.
