Meklēt ārpuszemes dzīvību nav pretrunā ar ticību Dievam, otrdien paziņoja Vatikāna vadošais astronoms, pieļaujot iespēju, ka daži citplanētieši, iespējams, ir brīvi no iedzimtā grēka.
“Kā astronoms es joprojām ticu, ka Dievs ir visuma radītājs,” intervijā Vatikāna oficiozam “Osservatore Romano” atzina Hosē Gabriels Funess.
Pat ja “mums pašlaik nav nekādu pierādījumu (..) hipotēzei” par ārpuszemes dzīvību, tās pastāvēšanu nevar izslēgt, piebilda Funess, kurš, būdams jezuītu priesteris, vienlaikus vada Vatikāna observatoriju, kas atrodas Kastelgandolfo netālu no Romas.
“Tāpat kā uz Zemes ir radījumu pārpilnība, var pastāvēt arī citas tikpat saprātīgas Dieva radītas [būtnes],” uzskata Vatikāna astronoms.
Iedzimtais grēks saskaņā ar kristīgo tradīciju tika pastrādāts, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā baudīja laba un ļauna atzīšanas koka augli, un kopš tā laika to pārmanto visi pirmā Dieva radītā cilvēku pāra pēcnācēji. Cilvēks no tā var tikt glābts tikai ar Dieva žēlastību.
Sniedzot atbildi šajā sarežģītajā teoloģiskajā jautājumā, Funess sacīja: “Ja pastāv citas saprātīgas būtnes, nav sacīts, ka tām nepieciešama pestīšana.”
Tās varētu būt “pilnībā saglabājušas draudzību ar savu radītāju”, nekrītot iedzimtajā grēkā, piebilda katoļu astronoms.
Taču gadījumā, ja tās tomēr ir kritušas, ārpuszemes saprātīgās būtnes tāpat baudīs Jēzus Kristus iemiesošanās nesto pestīšanu, jo Dieva dēla paradīšanās pasaulīgā miesā, pēc Funesa domām, ir “unikāls notikums, kas nevar tikt atkārtots”.
