Gadījumā, ja tiks savākti nepieciešamie paraksti par grozījumiem pensiju likumā, visticamāk, tie negūs Saeimas vairākuma atbalstu, liecina mūsu veiktā aptauja. Grozījumus neatbalsta koalīcijas partijas, kuras uzskata, ka to pieņemšana sagraus valsts budžetu.
“Tautas partijas” (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka referendumu par pensiju likuma grozījumiem nemaz nevar rīkot, jo saskaņā ar Satversmi tautas nobalsošanā nav izlemjams jautājums, kas skar valsts budžetu.
“Nedomāju, ka Saeimai pensiju likuma grozījumi būtu vispār jāskata, jo tas ir valsts budžetu skarošs jautājums,” sacīja Kučinskis.
Līdzīgu viedokli pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja, ka grozījumi ir populistiski: “Es neesmu gatavs tos atbalstīt un graut valsts budžetu.”
Par likuma grozījumiem varētu balsot partija “Jaunais laiks” (JL). JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norādīja, ka likumu grozījumu ideja ir pareiza, jo nedrīkst ļaut pensionāriem dzīvot tik sliktos apstākļos, kādos lielākā daļa pensionāru šobrīd dzīvo. “Referendums ir dzirdes uzlabošana valdībai, un mēs to atbalstām,” sacīja Zaķis.
Kā ziņots, par grozījumu veikšanu pensiju likumā no 16.aprīļa līdz 13.maijam Latvijā ir parakstījušies 140 297 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.
Likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji.
Tā kā 12 161 vēlētājs ar savu parakstu bija apliecinājis atbalstu likuma izmaiņām vēl līdz 18.februārim, kad no Tautas partijas izslēgtā politiķa Aigara Štokenberga veidotā “Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij” kopīgi ar Pensionāru un senioru partiju likuma izmaiņas iesniedza CVK, iespējams, nepieciešamais parakstu skaits jau ir savākts.
Likumprojekts paredz grozīt likuma “Par valsts pensijām” 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram atkarībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3; 3,5; 4 vai 4,5.
Labklājības ministrija iepriekš pauda, ja šie grozījumi tiktu pieņemti un stātos spēkā, sociālā budžeta uzkrājumu pietiktu divu gadu izmaksai un cilvēki zaudētu motivāciju maksāt sociālās iemaksas. Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem valsts garantētu minimālo pensiju Ls 180-270 atkarībā no apdrošināšanas stāža.
