Es ilgi domāju, kā pateikties savai mammai Laimdotai Stepēnai par visu labo, ko viņa ne tikai man, bet arī citiem līdzcilvēkiem ir darījusi, un nolēmu uzrakstīt Jums!
Es ilgi domāju, kā pateikties savai mammai Laimdotai Stepēnai par visu labo, ko viņa ne tikai man, bet arī citiem līdzcilvēkiem ir darījusi, un nolēmu uzrakstīt Jums! Es par viņu vienmēr esmu bijusi lepna. Viņa viena pati ir uzaudzinājusi divas gudras un jaukas meitas, kas nu jau ir iekārtojušas savu dzīvi. Viņa ir arī mamma vairākiem desmitiem audzināmo bērnu, kuriem dzīvē nav paveicies ar vecākiem un rezultātā viņi ir nonākuši Bebru internātpamatskolā. Man prieks noraudzīties, kā šie mazie bērneļi, apķēruši manu mammu, iet pastaigās, cik uzmanīgi viņi klausās viņas vadītajās stundās. Es arī zinu, ka ik vakaru mamma katram bērnam novēl “”Labu nakti!” un uzrauga, vai bērniem viss ir kārtībā. Es viņu tiešām neapskaužu par garajām darba stundām, ko māte pavada internātskolā, dienā pat 14 stundu, gan kā skolotāja, gan kā mamma šiem mazajiem bērneļiem.
Iepriecina arī tas, ka jebkurš kolēģis viņai var uzticēties, lūgt palīdzību vai padomu, jo zina, ka Laima neatteiks! Ne tikai mīlestība nāk no viņas, bet arī izpalīdzība. Jebkurš Bebru iedzīvotājs zina, ka Laimdota, ja spēs, palīdzību neatteiks. Neatteiks pat savu vienīgo brīvdienu pavadīt kartupeļu laukā pie pavisam tāliem radiem Daugavpilī.
Pērn viņa zaudēja gan tēvu, gan vīratēvu, bet bija ar abiem kopā līdz pat pēdējam brīdim, vadājot pie speciālistiem, morāli atbalstot un vienkārši esot līdzās. Man brīžiem smagi noraudzīties, kur noved cilvēku labā sirds… Viņa mums griežas kā vāverīte ritenī!
Ir daudz labu vārdu, ko vēlētos par viņu teikt, ir daudz labu darbu, ko viņa ir darījusi un vēl joprojām dara. To nevar aprakstīt, to vienkārši ir jādzird un jāredz. Bet vislielāko “”paldies” viņai jāpasaka par mātes siltumu un atbalstu ne tikai mums — meitām, bet arī mazajiem, kas nesen sākuši skolas gaitas. Zinu, ka viņi ir drošībā, jo viņiem līdzās ir mana mammīte.
Paldies par iespēju vismaz šādi pateikties viņai!
Ar cieņu — Agnese Stepēna
