Ikri sausumā nepaliks. Sabiedriskā organizācija “Mēs — zivīm” ar Zivju fonda atbalstu šopavasar Daugavā, līcī pie Kokneses, izvietojusi mākslīgās nārsta ligzdas. Paredzēts, ka tajās nārstos gan raudas, gan plauži.
Ikri sausumā nepaliks
Sabiedriskā organizācija “Mēs — zivīm” ar Zivju fonda atbalstu šopavasar Daugavā, līcī pie Kokneses, izvietojusi mākslīgās nārsta ligzdas. Paredzēts, ka tajās nārstos gan raudas, gan plauži.
Sabiedriskās organizācijas “Mēs — zivīm” pārstāvis Juris Valainis stāsta, ka mākslīgās nārsta ligzdas — noenkurotas peldošas eglītes, kas nodrošina nārsta vietas, kuras, arī mainoties ūdens līmenim, neizžūst — šogad ievietotas tik agri, lai pārbaudītu, kādas zivis un vai labprāt tās izmanto nārstam.
— Pirmās nārsto raudas, pēc tam citas zivis, līdz beidzot, kad ūdens iesilis, arī plauži, — saka Valaiņa kungs. — Pavisam līcī pie Kokneses izvietots 3000 šādu ligzdu. Tās uzmanīs un regulāri skalos, lai eglītēs nenosēstos dūņas, kas atbaida zivis.
Savs viedoklis par šo akciju ir Kokneses pagasta padomes izpilddirektoram Jāzepam Baltmanim.
Baltmaņa kungs stāsta, ka pirms diviem gadiem arī pašvaldība iesaistījusies šāda projekta īstenošanā. Ligzdas bija domātas plaužiem, taču nārsts nenotika. Šogad ligzdas izvietotas, pašvaldību par to neinformējot.
Arī Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vecākais inspektors Edvīns Gudrītis stāsta, ka informācijas par ligzdu izvietošanu nav bijis.
Inspekcija saņēmusi ziņu, ka Daugavā, līcī pie Kokneses, peld daudz pudeļu, kādas parasti izmanto tīkliem. Devušies pārbaudīt un tikai tad konstatējuši, ka tās ir nārsta ligzdas.
— Ligzdu izvietošana ir atbalstāma, taču par to jāinformē gan pašvaldība, gan kontrolējošās institūcijas, — saka Gudrīša kungs. — Veicot pārbaudi, atklājām, ka 20 metru attālumā no tuvākās ligzdas iestiepts 60 metru garš tīkls. Tajā bija iepinušies pāris plaužu. Iespējams, tīkls ielikts pēc tam, kad izvietotas nārsta ligzdas, un maluzvejnieki cerējuši, ka zivis te koncentrēsies lielākā skaitā.
