Pļaviņu kultūras nama deju kolektīvs “Daugaviņa” svin 60 gadu jubileju.
Pļaviņu kultūras nama deju kolektīvs “Daugaviņa” svin 60 gadu jubileju
Šodien, 26. aprīlī, svētkus svin Pļaviņu kultūras nama deju kolektīvs “Daugaviņa” — tam jau 60. gadskārta. Un atkal — gan uz skatuves, gan skatītāju zālē — kopā sanāks vairāku paaudžu dejotāji, lai atcerētos savus šajā kolektīvā izdejotos soļus.
“”Kaite”, kurai nevar pretoties
Gaidot šos svētkus, atcerējos publikāciju Stučkas (Aizkraukles) rajona laikrakstā, ko veidoju saistībā ar toreizējā Tautas deju ansambļa “Daugaviņa” 40. jubileju. Tagad, pārlasot uzrakstīto jau nodzeltējušā laikraksta lappuses, šķiet, ka tas noticis nesen, kad pati biju ne tikai jauna redakcijas korespondente, bet arī šī deju kolektīva dalībniece. Tomēr jau pagājis 20 gadu. Šajā laikā dzīve ļoti mainījusies, bet viens gan palicis nemainīgs — dejotprieks, jo, izrādās, šai “kaitei” pretoties nav iespējams.
Mans “Daugaviņas” laiks sākās, kad vēl mācījos vidusskolā, un turpinājās gandrīz desmit gadu — ar nerimtīgiem mēģinājumiem, sapni par skaistākajām dejām, svētku prieku, dažkārt arī sarūgtinājumu, uz skatuves dēļiem iepazītiem draugiem, ar kuriem kopā “apēsts puds sāls”, un lielo kopības izjūtu Dziesmu un deju svētkos. Katrs koncerts aizvadīts ne tikai ar labi paveikta darba izjūtu, bet tajos gadījās arī pa kādam kuriozam, ko tagad var atcerēties ar smaidu. Un tādas skaistas atmiņas ir visiem “Daugaviņas” dejotājiem.
Meitenes meklē puišus
Pārskatot bagāto deju kolektīva vēsturi, man atkal gribas sākt tāpat kā tajā senajā publikācijā — ar vārdiem … reiz bija! Reiz bija cilvēks ar lielu apņemšanos Pļaviņās sākt un kopt tautas deju tradīciju, un šis cilvēks bija Pļaviņu vidusskolas vācu valodas skolotāja Broņislava Leimane. Tajā tālajā 1947. gadā viņa sapulcināja astoņas meitenes: Martu Mālnieci, Vilmu Pinķi, Ainu Igauni, Birutu Ķudi, Agru Galviņu, Moniku Antiņu, Stefāniju Mickeviču un Emīliju Padedzi, kuras aizrautīgi dejoja, dziedāja un deklamēja. Trūka vienīgi telpu nodarbībām, piemērotas mūzikas un paša galvenā — partneru. Pēc kāda laika pierunāti atsaucās arī puiši, un dejošana varēja sākties.
Jau 1948. gadā Pļaviņu dejotāji kā pilnvērtīgs kolektīvs piedalījās pirmajos Padomju Latvijas Dziesmu svētkos. 1950. gadā toreizējā Stučkas rajona pirmajos Dziesmu svētkos pļaviņieši ieguva pirmo vietu. Ar vēl lielāku degsmi kolektīvs gatavojās LPSR II Dziesmu svētkiem, mēģinājumos sanākot trīs reizes nedēļā. Savukārt 1955. gadā III Dziesmu svētkus kolektīvs sagaidīja radoša darba pacēlumā un deju “karā” ieguva trešo vietu republikā, iekļūstot to kandidātu skaitā, kuriem jāgatavojas latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā. Tomēr brauciens uz Maskavu nenotika, jo piecus puišus iesauca obligātajā karadienestā.
Rajona skatēs un sacensībās Pļaviņu dejotāji vienmēr ieguva pirmās vietas. Kā atzinību par teicamu darbu kolektīvs un vadītāja saņēma goda rakstus un naudas prēmiju, kas deva iespēju gādāt jaunus tērpus.
Allaž grandiozi izvērtās vietējo Dziesmu svētku koncerti Oliņkalna estrādē. “Daugaviņas” deju rakstu koncertos bieži vien papildināja sieviešu vokālais ansamblis (vadītājs Ēvalds Stērstiņš) un koklētāju ansamblis (vadītāja Daina Priede).
Iegūst savu vārdu
Visnozīmīgākais deju kolektīva vēsturē bija 1960. gads, kad tas iekļuva to piecu labāko skaitā republikā, kuriem par nopelniem tautas mākslas popularizēšanā un augstu māksliniecisko līmeni LPSR Kultūras ministrijas kolēģija piešķīra Tautas deju kolektīva nosaukumu. Pļaviņieši izvēlējās to dēvēt par Tautas deju ansambli “Daugaviņa”.
1963. gadā “Daugaviņa” svinēja 15 darba gadu jubileju un Alūksnē dejoja savu simto koncertu. 1967. gadā kolektīvs vēlreiz pierādīja, ka TDA “Daugaviņa” ir mākslinieciski augstvērtīgs deju ansamblis, un kā apliecinājumu tam kolektīva vārdu ierakstīja Stučkas rajona Goda grāmatā, bet tā vadītāju Broņislavu Leimani apbalvoja ar Darba slavas simbolu — Jubilejas medaļu. Dejotājiem uz mūžu palikusi atmiņā dejošana Maskavā, Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādē un Centrālajā televīzijā 1970. gadā.
Izaudzina savus vadītājus
TDA “Daugaviņa” ar grandiozu koncertu Pļaviņu kultūras namā 1971. gadā pavadīja savu ilggadējo vadītāju Broņislavu Leimani pelnītā atpūtā. Viņa šim kolektīvam atdeva 23 radoša darba gadus.
Pēc neliela pārtraukuma kolektīvs atsāka darbu jaunas vadītājas Gaidas Ventas vadībā. Vēlāk pļaviņiešiem dejot mācīja Regīna un Juris Kaupuži, Ināra Barišņikova. No 1977. gada “Daugaviņas” vadību uzņēmās bijušā Latvijas PSR Valsts Tautas deju ansambļa “Daile” dejotāja Dzintra Veldre. Kolektīvs lepojās ar jauniem sasniegumiem rajona un republikas skatēs, plašu koncertdarbību visā Latvijā un jauniem koncertbraucieniem ārpus valsts robežām. Tolaik izveidoja arī “Daugaviņas” deju studiju, kurā sagatavoja jaunos dejotājus kolektīva pamatsastāvam.
Pēc Dzintras Veldres aiziešanas no kolektīva 1983. gadā par tā vadītājiem līdz 1989. gadam strādāja Ineta un Jānis Reiteri. Vēlāk vadītāji mainījās bieži — Māris Skuja, Valdis Ozoliņš, Raimonds Dzenis, Jolanta Pīķe un Inga Pumpure, kura pati reiz bija šī kolektīva dejotāja.
“”Daugaviņa”” izaudzinājusi arī citu deju kolektīvu vadītājus — Gaidu Cielavu, Ingu Galvāni, Daigu Zvaigzni (Kupču). Arī horeogrāfe un tagadējā Aizkraukles rajona deju kolektīvu virsvadītāja Una Stakle ir “Daugaviņas” dalībniece. Una savulaik nevis cītīgi apmeklējusi mūzikas skolu, bet gan kultūras namā vērojusi dejotāju mēģinājumus, tādējādi apgūdama vai visu “Daugaviņas” repertuāru. Dejas mīlestība izrādījās stiprāka.
“Daugaviņas” radošajā darbībā liels nopelns bijis kolektīva ilggadējām koncertmeistarēm Ievai Andersonei, Vijai Lapai, Valdai Šēniņai un Sandrai Kalniņai.
Tradīcija turpinās
Pagājis laiks, un jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” atkal strādā ar pilnu sparu. No 2000. gada to atkal vada Ineta un Jānis Reiteri. Deju kolektīvs ir kļuvis ne tikai jauneklīgāks, bet arī straujāks un “krāčaināks”. Tas aktīvi iesaistās pilsētas kultūras dzīvē, koncertē rajona un valsts mēroga pasākumos, kā arī citos Latvijas novados. Pļaviņu dejotāji ir augstu novērtēti Latvijas mēroga skatēs, saņemot pirmās pakāpes diplomus.
Ar koncertprogrammām “Daugaviņa” pārstāvēja savu valsti un pilsētu starptautiskajā folkloras festivālā “Susret Naroda i Kultura” Sikirevcos Horvātijā (2005. gadā), starptautiskajā mākslas simpozijā Logumkloosterā Dānijā (2006. gadā), starptautiskajā folkloras festivālā “Južnaja Palmira” Odesā Ukrainā (2007. gadā). Tagad Pļaviņu dejotāji gatavojas kārtējiem Latvijas šīsvasaras Dziesmu un deju svētkiem, kas ikvienam dejotājam ir satraucošs notikums. Un “”Daugaviņa”” turpina “”plūst” tālāk.
