Izdegšanas sindromam patīk pārspīlēta pienākuma izjūta. Mis Centīgā Nopietnība un Misters Stiprais Tapa Ikvienam Caurumam ir pirmie kandidāti uz profesionālo izdegšanu un grimšanu depresijā.
Izdegšanas sindromam patīk pārspīlēta pienākuma izjūta
Mis Centīgā Nopietnība un Misters Stiprais Tapa Ikvienam Caurumam ir pirmie kandidāti uz profesionālo izdegšanu un grimšanu depresijā. Tālāk sarakstā var sekot arī jūsu vārds, ja nav efektīvu paņēmienu, kā cīnīties ar stresu, kā pateikt “nē” un kā visus pasūtīt tālāk vismaz uz brīdi, ja tam ir pienācis laiks.
Pēc ziemas attopas tukšā
Jā, pavasaris ir īpaši riskants laiks, cilvēki tad ir emocionāli nestabili, un viegli var pienākt lūzuma brīdis, teic psiholoģe Elīna Zariņa, kuras darbavieta ir Neirožu klīnika. Izturēt ziemu palīdz rutīna, ieradums, bet pavasarī visus pārņem mazliet trauksmainas izjūtas — nu ir jānāk pārmaiņām, mostamies dzīvei ar jaunu sparu! Bet cilvēks saprot — viss, nav spēka. Kaut kas ir jāmaina, lai izdzīvošanas katorga atkal pārvērstos par dzīvi. Citādi — emocionāla tukšuma izjūta, sarūk pašvērtējums. Uznāk un nepāriet nodzīta zirga ilgas pēc mūžīga miera. Depresija.
“Svarīgi, lai cilvēks pats saprastu, kurā brīdī ir nepieciešams meklēt palīdzību. Ne jau uzreiz jāiet pie psihiatra. Lai tiktu ar sevi skaidrībā, pietiek izrunāties ar labu draudzeni, kolēģi, uzticamu sociālo darbinieku vai psihologu,” iedrošina E. Zariņa.
Pudele nav padomdevēja
Par izdegšanas, izsīkuma sindromu var liecināt “degvielas” nepieciešamība — darbaspara uzturēšanai nepieciešams arvien vairāk kafijas, cigarešu, pat alkohola. Arī miega problēmas tad nereti cenšas risināt ar alkoholu — neliela “deva” gan palīdz iemigt, taču pats miegs pēc tam ir trauksmaināks un nedod gaidīto atpūtu un spirgtumu. Savukārt cigaretes “palīdzība” ir viltīga — asinsvadiem sašaurinoties, pasliktinās smadzeņu apgāde ar skābekli, un ilgtermiņā cieš asinsvadu sistēma kopumā.
“Dzīvei ir tāda krāsa, kāda tā ir tavai iztēlei.”
MARKS AURĒLIJS
“”Degviela” no malas nav risinājums, ir jāatrod, jāmobilizē gara enerģija. Tam var kalpot kāds spēcīgs stimuls no malas, jaunas idejas, iemīlēšanās. Bet ir pašam jābūt gatavam atteikties no iepriekšējās nīkuļošanas un dzeršanas,” uzsver psiholoģe.
Protokols sarunai ar sevi
Ja ar citiem pārrunāt savas problēmas nav pieņemami, vērtīgi ir apspriesties pašam ar sevi, bet — sarunu protokolējot. Domas nereti iet riņķiem vien vai vispār ir pārņemtas ar sadzīves sīkumiem. Tāpēc labāk ir uzrakstīt gan jautājumus, gan godīgas atbildes.
Sākumā uzskaita iemeslus, kāpēc strādā konkrētajā darbavietā. “Nosakiet motivāciju, vērtību un nozīmīgumu savam darbam. Varbūt atcerēsieties kādus jaunības ideālus, kas atdos spārnus, kādas patīkamas nianses, kas ikdienā piemirsušās,” ieteic E. Zariņa.
Lai cik kārdinoši slodzes samazināšanas dēļ būtu apraut sociālos kontaktus, noderīgāks ir princips “labāk mazāk, toties labāk”.
Ne dienu bez muļķības
Ja ir pacietība, var pieteikties profesionālām fizisko treniņu vai psiholoģisko grupu nodarbībām. Taču efektīvāka var izrādīties humora terapija, jo humors tiek uzskatīts par labāko un veselīgāko no psihes aizsardzības sistēmām.
Katru dienu vajadzētu apzināti izdarīt kaut ko tādu, ko nopietns pieaudzis cilvēks noteikti nosauktu par muļķību. Tā ir pirmā pazīme, ka tieši tas ir darīšanas vērts. Piemēram, pūst ziepju burbuļus vai veidot grimases pie spoguļa. Var mēģināt pabraukāt ar skrituļslidām, palēkt “klases”, parunāt ar pieklīdušu suni.
“Katrs kaut reizi ir pārliecinājies, ka nenotiks tas, ko mēs no sirds nevēlamies, lai cik prātīga būtu valoda. Tātad — ja mēs iemācāmies un spējam sevi iztēloties laimīgu, tā jau ir sirds valoda, un tas ir milzīgs spēks,” atgādina speciāliste.
***
uzziņa.
Izdegšanu sekmē zems pašvērtējums, darbaholisms, izteikta agresivitāte, nepacietība, tieksme visu kontrolēt, nespēja veidot robežas, uzmanības trūkums savām vajadzībām un vēlmēm, tieksme būt vislabākajam, neprasme deleģēt pienākumus, vēlme visu padarīt pašam.
