Nesen “Staburagā” vērsās kāds lasītājs. Viņš gribēja uzzināt kāda interneta komentētāja vārdu.
Nesen “Staburagā” vērsās kāds lasītājs. Viņš gribēja uzzināt kāda interneta komentētāja vārdu. Diemžēl nevarējām viņam palīdzēt, jo komentētāji ir anonīmi — raksta ar izdomātiem nikiem. Žurnālists par cilvēku bija rakstījis kā par nenogurstošu darbarūķi, kurš, nežēlodams spēkus, darbojas pagasta labā. Taču kāds komentētājs, laikam jau skaudības mākts, komentāros bija “izķidājis” viņa privāto dzīvi. Nu gluži kā ar sveci zem segas skatījies.
Esam jau pieraduši, ka interneta vide bieži vien ir vieta, kur cilvēkiem izgāzt žulti. Pavisam cita aina būtu, ja komentāru vajadzētu parakstīt ar īsto vārdu un uzvārdu. Līdz šim to uzdrošinājušies tikai daži. Nav iebildumu, ja ir negatīvs komentārs par tēmu, bet bieži vien ir tā (pārfrāzējot kādu teicienu) — rakstīts par meitu, bet kritizē kleitu. Nesen “Staburaga” portāla redaktors par necenzētiem komentāriem kādam “darbonim” liedza iespēju komentēt, nodzēšot visus šī autora komentārus. Pēc šīs “operācijas” kādam rakstam no
24 komentāriem palika vairs tikai 10… Četrpadsmit ar dažādiem nikiem bija rakstīti no bloķētā datora.
Interneta komentāri ir sabiedrības spogulis — tā uzskata eksperti. “Komentēšana pati par sevi ir laba lieta, jo ļauj katram publiskajā vidē paust viedokli. Arī kritika pēc būtības nav nekas slikts, bet tā bieži tiek pausta aizskarošā, rupjā formā,” uzskata Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja Līga Biksiniece—Martinova.
Atšķirībā no reālās pasaules interneta anonimitāte pasargā naidīgo izteikumu autorus no likumsargiem. Teorētiski policija var noskaidrot komentāra ievietotāja IP adresi, taču, ja tā norāda uz interneta kafejnīcas datoru vai publisku bezvadu interneta pieslēguma punktu, tad vainīgo noķert neizdosies. Tieši tādēļ daudzi Rietumu valstu laikraksti un ziņu portāli neļauj lasītājiem komentēt rakstus, kamēr viņi nav reģistrējušies un atstājuši vismaz kaut kādus identifikācijas datus. Arī mums vajadzētu pārņemt amerikāņu pieredzi.
Pirms diviem gadiem prezidents Džordžs Bušs parakstīja likumu, kas aizliedz publicēt aizvainojošus komentārus un sūtīt cilvēka cieņu aizskarošas vēstules, neatklājot identitāti. Tātad agresīvo rakstītāju var sodīt nevis par naidīgiem izteikumiem, bet par vārda neatklāšanu.
