Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā līdz maija vidum atvērta izstāde “Sākums”.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā līdz maija vidum atvērta izstāde “Sākums”
Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centrs organizēja kursus cilvēkiem, kuriem bija interese par stikla un zīda apgleznošanu. Viņu darbi apkopoti izstādē “Sākums”.
Kursi notika Aizkraukles mākslas skolas telpās, un interesentiem apgleznot zīdu mācīja skolotāja Inese Dembovska, bet apgleznot stiklu — skolotāja Ināra Zenfa. Par kursu programmas apgūšanu sertifikātu saņēma 16 jauno mākslinieku.
Atdod daļu sirds
Izstādes atklāšanā mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe ar sajūsmu runāja par šo cilvēku radošo veikumu. Vairums no viņiem līdz nodarbību sākumam uzskatījuši, ka viņiem nav talanta ne zīmēšanā, ne gleznošanā.
Taču atlika tikai sajust krāsu smaržu un apgūt zīda un stikla apgleznošanas pamatus, lai saprastu, ka nu “velnam” ir iedots ne tikai mazais pirkstiņš, bet visa roka un vairākiem pat daļa sirds.
Stundas neskaita
Skolotājas Inese Dembovska un Ināra Zenfa atcerējās, kā viņu audzēkņi nodarbību laikā aizrāvās un pat nepamanīja, ka dažkārt jau tuvojas pusnakts. Viņus bija pārņēmis radīšanas prieks un krāsu nianšu meklējumi.
Arī vairāki darbu autori atzina, ka nav ticējuši, ka tā aizrausies ar zīmēšanas mākslu un viņiem radošo ideju īstenošana sagādās tādu gandarījumu.
Piepilda sapni
Kursu dalībniece Ilze Liepiņa ir muzikoloģe, bet bērnībā gribējusi arī gleznot, taču visu brīvo laiku vajadzējis ziedot mūzikai.
— Kad mani uzaicināja mācīties šajos kursos, jutos nedaudz pārsteigta, jo atcerējos nepiepildīto bērnības sapni. Mani aizrāva stikla apgleznošana, un ģimene mani saprata. Abas meitas un vīrs sākumā gan piezvanīja, vai nav kas noticis, bet vēlāk pierada, ka pēc kursiem mājās ierodos vēlu. Vairāki darbi man pašai ļoti patīk un tos glabāšu, turpināšu zīmēt arī mājās, — saka Liepiņas kundze.
Tā kā nevienam
Aizkrauklietes Veltas Onzules vaļasprieks līdz šiem kursiem bija rokdarbi, taču nu viņa apguvusi gan zīda, gan stikla apgleznošanu.
— Mani aizrāva zīda apgleznošana. Dažos vakaros maza šallīte pārvēršas ziedu pārpilnā pļavā, un es zinu, ka otras tādas šallītes nav visā plašajā pasaulē. Tāpat ir arī ar maniem darinātajiem lakatiem. Man tuvāki ir ziedu raksti, jo, tos krāsojot, fantāzijai nav robežu. Pāris darbiņu esmu uzdāvinājusi draugiem, taču pārējos diezin vai kādam atdošu, — atzīst Veltas kundze.
Izstādē izvietotie apgleznojumi ir tik oriģināli, ka pārsteidz pat profesionālus māksliniekus. No katra darba staro gaišums un pavasarīgs noskaņojums. — Tas tāpēc, ka darbi tapa ziemas tumšajos vakaros, bet mēs jau dzīvojām saules un gaismas gaidās, — sacīja viena no kursu dalībniecēm Ilze Ozola.
