Reizi nedēļā ieteic pārtikt no “plika” ūdens. Mājās ar sliktu enerģētiku ūdens puķu vāzē smako jau nākamajā dienā. Līdzīgi ir ar cilvēku — ja neņem vērā enerģētiskas likumsakarības, ātri vien sastāvas domas un bojājas pašsajūta.
Reizi nedēļā ieteic pārtikt no “plika” ūdens
Mājās ar sliktu enerģētiku ūdens puķu vāzē smako jau nākamajā dienā. Līdzīgi ir ar cilvēku — ja neņem vērā enerģētiskas likumsakarības, ātri vien sastāvas domas un bojājas pašsajūta. Garastāvoklis ietekmē ķermeni, savukārt rūpes par ķermeni iepriecina arī dvēseli.
Viss ir vienots
Monta strādā par masieri. Viņas veiktā klasiskā masāža patīk tiem, kuriem glaudīšana liekas vien laika un naudas izšķiešana. Vēl spēcīgāks efekts ir tad, ja Monta strādā arī enerģētiski — kā bioenergokorektore. Joprojām atceros izjūtas, kā pa rokām pilēja zemē nu gluži kā melns, karsts un smags piķis, kad masējot viņa šķīdināja uzkrāto tumšo kupri man mugurā.
“Enerģijas lietas” viņa plaši nepopularizē, jo tas ir smags darbs, dažs labs mēdz pavīpsnāt, bet piesaistīt un vairot slikti smakojošas domas Monta nevēlas. Taču ir ikdienas higiēna, kuras zināšanas noderētu katram. To var pamēģināt pat “neticīgie tomi”, lai pie reizes pārliecinātos, ka pasaulē viss viens otru papildina, nevis rada pretrunas.
Gavēnis palīdz
“Vienu dienu nedēļā atslodzei derētu uz “”plika”” ūdens “pasēdēt”,” Monta ieteic. Vislabāk, ja tas ir avota ūdens, bet nevajadzētu izmantot minerālūdeni vai gāzētu. Ūdeni novāra, liek dažas stundas nostāvēties. Ūdenī var atstāt sudraba karoti, taču citiem sudraba lādēts ūdens nederot. Pirms dzert, dažas reizes pārlej no glāzes glāzē, lai “pamodinātu”. Pirms dzeršanas ūdeni var maisīt — deviņas reizes pulksteņrādītāja virzienā, deviņas pret un pulksteņrādītāja virzienā, noskaitot Tēvreizi.
Pēc ziemas organisms ir panīcis, izvārdzis, tāpēc labi, ja var atdzerties zemes spēku — bērzu, kļavas sulas. Ziemas apģērbs gribot negribot ir kavējis ikdienas kustības, aukstā laikā cilvēks ir slinkāks — tas sekmē gan dažādu sārņu, gan nepieņemtu lēmumu, neskaidru jūtu uzkrāšanos.
Pirmais palīgs, lai tiktu ar to galā, ir Pirmslieldienu gavēnis, profilakse — izsvīšana un iknedēļas pēršanās pirtī ar dažādām slotiņām, taču reāli to reti kurš var īstenot. Taču “ūdens diena” ir pa spēkam katram. Tāpat kā ikdienā ievērot mērenību ēšanā, izvairīties no smagiem ēdieniem, kas ķermenī atstāj smaguma sajūtu, piemēram, gaļas produktiem.
Iekustināt
pasauli
Katram ir pa spēkam kaut ko darīt, būt dziedniekam pašam sev, tikai ne visi to apzinās, teic Monta. Ja kādreiz “sašūpojas” asinsspiediens, ar vienkāršu paņēmienu pie spoguļa var mēģināt to “nolikt, kur vajag”. Ja darba problēmas pret paša gribu “”nāk līdzi”” uz mājām, darbā pirms promiešanas kārtīgi jānomazgā rokas un strikti no uzmācīgajām domām jāatvadās. Kaut vai palaižot tās līdz ar ūdeni kanalizācijā. Ne velti ķīniešiem ir mīkla — kas mazgājot paliek netīrāks? Tas ir ūdens, kas spēj atbrīvot no negatīvā. Latviešiem tas vislabāk izpaužas rumulēšanās rituālos.
“Cilvēkam ir niķis apaugt ar mantu, bet viss ir saistīts — kas notiek apkārt, notiek arī iekšienē. Bet zem stāvoša akmens ūdens netek. Kamēr vecais nenomirst, jaunais vietā nenāks,” Monta pabrīdina. Tāpēc jaunu dzīvi var piesaukt, mērķtiecīgi atbrīvojoties no vecās. Tas der arī attiecību uzlabošanai — mājas aurai par labu nenāk ne ieplīsuši, veci trauki, ne kaltēti, faktiski miruši, ziedi.
Labi ieradumi paši nerodas
Monta atgādina: “Domā, ko tu domā. Ko tu domā, to tu dabū. Bet vēl svarīgāk — domā, ko tu runā. Ko tu runā, to tu sagādā citiem. Vairāk jāieklausās intuīcijā — prāts ir tik nomācošs… Ķermenis ir ļoti gudrs un daudz ko pasaka priekšā, ja vien tajā kāds ieklausās.”
Intuīcija esot katram — iedzimtā un tā, ko var attīstīt dzīves laikā. Ja kāds apgalvo, ka intuīcijas viņam nav, prāts ir tik spēcīgs, ka “iedzinis intuīciju pagrīdē”. Ja prāts un galva ņem virsroku pār ķermeni un sirds vajadzībām, “lūzums” un atsvešinātība izpaužas kā osteohondroze. Efektīvāk par medikamentiem un pārmetumiem datoram vai sēdošam darbam tad palīdz atklāta saruna ar sevi par vēlmēm un iespējām.
***
uzziņa.
– Bieži izskan, ka dienā jāizdzer divi litri ūdens. Urologi atgādina, ka dienā nepieciešams izdzert tik daudz šķidruma, lai iznāktu divi litri, ko izlaist ārā. Tad efektīvi notiek urīnceļu skalošana, kas kalpo dažādu saslimšanu profilaksei.
– Organisma prasību pēc ūdens nereti jauc ar izsalkumu — pirms ķerties pie uzkodām, vēlams iedzert glāzi ūdens un pagaidīt 20 minūšu. Ja tiešām vainīgs būs izsalkums, tas nekur nebūs pazudis.
– Ja reibst, sāp galva, uznāk nespēks, pirms ķerties pie medikamentiem, izdzeriet pa malkiem glāzi ūdens.
– Labāk dzert bieži un maz, nevis daudz vienā reizē.
– Ūdens nepieciešams gan šūnu līmenī, gan vielmaiņai. Limonāde, piens, zupas u. c. šķidrumi organismam nozīmē papildu slodzi, ja ir vienīgais šķidruma avots, kamēr ūdens savas funkcijas pilda uzreiz.
***
— Vai dienā izdzerat daudz ūdens?
Linda, skrīveriete
— Man bieži slāpst, tādēļ dienā izdzeru ļoti daudz ūdens, šķiet, ap pieciem litriem. Lietoju gan krāna, gan minerālūdeni. Tēju dzeru mazāk. Zinu, ka ūdens ir jādzer, tas ir veselīgi.
Dzidra Krastiņa no Jaunjelgavas
— Kādreiz man bija nieru kaite, kopš tā laika rūpīgi sekoju līdzi tam, cik daudz ūdens dienā patērēju. Parasti 2 — 2,5 litrus. Krāna ūdeni vispār nelietoju, pie mums tas bieži ir brūnu. Pēc ūdens braucam uz Totēnu pusi, tur ir avots, kura ūdens, manuprāt, ir ļoti tīrs un veselīgs.
Edgars Bebros
— Nezinu, nepievēršu tam lielu vērību, neesmu skaitījis, cik ūdens izdzeru. Manuprāt, tas nav svarīgi. Daudz dzeru kafiju, tēju un dažādas sulas. Dzeru tad, kad esmu izslāpis.
Jānis, aizkrauklietis
— Neesmu īpaši domājis par to, cik daudz izdzeru. Šķidruma pa dienu varētu būt apmēram divi litri. Vairāk dzeru pēc fiziskām aktivitātēm. Dzeru krāna ūdeni, minerālūdeni lietoju reti. Pārsvarā dzeru tēju un kafiju.
