Vladimirs Samohins skolas direktora amatā apvieno skolotāja un uzņēmēja darba pieredzi.
Vladimirs Samohins skolas direktora amatā apvieno skolotāja un uzņēmēja darba pieredzi
Šogad M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu sāka vadīt jauns direktors — A. Upīša Skrīveru vidusskolas fizikas skolotājs Vladimirs Samohins.
Šo amatu viņš uzskata ne tikai kā jaunu izaicinājumu, bet arī iespēju realizēt savas ieceres. Klausoties atsauksmes par viņa darbu, jūtams, ka jaunais izglītības iestādes vadītājs apkārtējiem uz daudzām lietām liek paraudzīties citādi. Par šodienu un nākotnes iecerēm saruna ar Vladimiru Samohinu.
Skolotāji atstāti novārtā
— Kāda ir jūsu pedagoģiskā darba pieredze?
— Sāku strādāt Daudzeses pamatskolā par matemātikas skolotāju, tad Aizkrauklē vadīju pionieru namu, kā tolaik dēvēja šo iestādi. Pēc tam Haralds Juhņevičs mani pārvilināja uz Skrīveru vidusskolu par fizikas skolotāju, jo bija arī iespēja tikt pie dzīvokļa. Vēlāk gan no skolas aizgāju un sāku savu privāto biznesu, jo gribēju vairāk nopelnīt, bet skolotāja darbā tas nebija iespējams. Tagad jau ceturto gadu esmu atpakaļ skolā. Mani uzaicināja, jo Skrīveros nebija, kas māca fiziku. Šajā laikā tur iekārtoti vairāki moderni mācību kabineti, un tas ir liels gandarījums gan skolēniem, gan skolotājiem. Tad bija iespēja pieteikties M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas direktora amatam.
— Vai, strādājot skolā, neesat vīlies?
— Domāju, ka skolotāji mūsu valstī bija atstāti novārtā, un pārāk mazs ir valsts ieguldījums izglītības iestādēs. Kad pēc ilgāka pārtraukuma atgriezos skolā, sapratu, ka esam turpat, kur iepriekš, jo materiāli tehniskā bāze bija zemā līmenī. Tāda situācija ir daudzās skolās, un tas skolotājiem mazina motivāciju darbam, lai gan algas skolā nav pārāk mazas. Kaut kas valstī nav kārtībā ar izglītības politiku. Jautājums tikai — kāpēc? Pēc dabas gan esmu optimists, pat viskritiskākajos brīžos.
Nevar vadīt kā uzņēmumu
— Kāpēc nolēmāt kandidēt skolas direktora amatam Pļaviņās?
— Skrīveros man bija labs darbs un arī atbilstoši iekārtots kabinets, bet dažas lietas es redzēju savādāk nekā skolas vadība, lai gan labi sadarbojāmies. Bija idejas, ko es kā skolotājs nevarēju īstenot. Tāpēc izmantoju iespēju pieteikties šim amatam, lai paveiktu kaut ko, ko pats vēlos.
— Vai pirms tam jums bija priekšstats par šo skolu?
— Ļoti minimāls — biju te tikai kādā pieredzes apmaiņas braucienā 90. gados.
— Un kāds bija pirmais iespaids?
— Pirmā lielākā iepazīšanās ar skolu bija Ziemassvētku brīvdienās. Izstaigāju to pamatīgi, un jāatzīst — iespaids nebija labs. Man šķiet, ka labiekārtošanas ziņā šajā mācību iestādē nav izmantotas daudzu projektu iespējas, piemēram, energoefektivitātes uzlabošanai. Skolā nav piemērotas sporta zāles, arī materiāli tehniskā bāze ir diezgan vāja.
— Jums ir pieredze gan izglītības jomā, gan uzņēmējdarbībā, jo paralēli vadāt arī savu privāto uzņēmumu. Vai šīs zināšanas palīdz skolas vadīšanā?
— Varbūt dažiem radies iespaids, ka es skolu vadu kā uzņēmumu. Tomēr direktora funkciju šajā sistēmā es uztveru kā menedžera darbu. Iestādes vadītājs ir kā lietu kurators ar savu redzējumu, kurš visas lietas virza saistībā ar vajadzībām un finansēm. Ja pieņem kādu nepareizu lēmumu privātajā biznesā, kļūda ir “sāpīga”, bet valsts vai pašvaldības iestādē to tā nejūt, jo jādarbojas ar noteiktu budžetu, bet ir jādomā arī, kā piesaistīt līdzekļus. Tāpēc līdzšinējā pieredze man ļoti palīdz. Neesmu ne pārāk izšķērdīgs, ne taupīgs, bet kopā ar kolēģiem mēģinām izsvērt prioritātes. Tomēr nevaram uzlabot visu uzreiz, bet pamazām. Labāk naudu paredzēt vienam konkrētam mērķim, bet paveikt to kārtīgi.
Domā uz priekšu
— Kādi ir pirmie darbi, ko plānojat paveikt Pļaviņās?
— Vispirms te jāuzlabo materiāli tehniskā bāze, jo nav normāli, ka skolotājs staigā no viena kabineta uz otru ar vienu projektoru, lai skolēniem stundās parādītu vizuālo mācību materiālu. Sāku arī ar aprīkojuma inventarizāciju, atbrīvojoties no visa vecā, jo skolā vajag brīvāku gaisotni un mājīgāku atmosfēru. Tā ka tagad vairāk risinu saimnieciskos jautājumus. Šajā darbā paļaujos uz saviem vietniekiem. Vairāk domāju uz priekšu — par modernajām tehnoloģijām, skolotāju izglītošanu un skolēnu brīvā laika pavadīšanas iespējām, lai viņiem būtu vairāk aktivitāšu, nerastos vajadzība doties kaut kur citur un domāt par blēņām.
— Kāda ir sadarbība ar Pļaviņu pašvaldību?
— Apstiprinot skolas šīgada budžetu, Pļaviņu pilsētas domē guvu atbalstu skolas attīstībai un tiem projektiem, kuros vēlamies iesaistīties. Man ir gandarījums par to, ka pašvaldības deputāti sapratuši — tas ir nepieciešams nākotnei. Kaut vai abu skolu apvienošana. Šajā situācijā skolēni būs tikai ieguvēji, jo, mācoties lielākā skolā, ir lielākas iespējas. Svarīgs jautājums bija arī par Pļaviņu vidusskolas telpām, lai arī turpmāk tās varētu izmantot bērni. Tagad pieņemts lēmums, ka tur būs gan skolas internāts, gan jauniešu iniciatīvu un bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs.
— Kā radās ideja izveidot šo centru?
— Meklēju internetā projektus, kuros varam iesaistīties, un atradu. Zvanīju Pļaviņu pilsētas domei, un tur atbildīgā speciāliste teica, ka jau pagājušajā gadā domāts par iesaistīšanos šajā projektā, un mums atlika vien visu salikt kopā. Turklāt esam tādā vietā, kur tuvumā nekā līdzīga nav, tāpēc ir reālas izredzes gūt tam atbalstu. Mēs izveidosim telpas un sagādāsim aprīkojumu, bet jauniešu ziņā būs lemt, ko tur darīt. Tagad svarīgākais ir arī sporta halles būvniecība, kam pašvaldība ņems 800 000 latu kredītu Valsts kasē.
— Kāpēc tieši sporta zāle?
— Šobrīd tā skolā ir morāli un fiziski nolietojusies. Vajag uzdrošināties ņemt kredītus, jo tā tikai iegūstam. Paralēli arī paši domāsim, kā piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus aprīkojuma iegādei. Gāju uz domes komitejām un skaidroju deputātiem, un arī turpmāk pieteiksimies visos iespējamajos projektos. Paralēli tam nākotnē domājam izveidot skolas un pilsētas muzeju, kā arī tūrisma centru. Man ļoti nepatīk, kad cilvēki saka: “Mēs braucām caur Pļaviņām.” Vajag apstāties, jo mums taču ir, ko rādīt.
Jūtas piederīgs
— Runājot par Pļaviņām, jūs bieži sakāt “mēs”. Vai tas nozīmē, ka esat iejuties šajā pilsētā?
— Tā ir, jo nebūs korekti, ja es te strādāšu un “nedegšu” par savu darbu. Man tas jādara, jo esmu jau piederīgs šai vietai, lai arī joprojām vairāk esmu saistīts ar Skrīveriem. Diemžēl bieži vien dzirdu kritiku, un rodas iespaids, ka Pļaviņās var darīt vienalga ko, bet vairumu tas neapmierinās.
— Vai šajā saspringtajā darba ritmā ir laiks arī atpūtai?
— Maz, pārāk maz. Tomēr joprojām cenšos arī pasportot. Ziemā tas ir hokejs, bet vasarā — futbols. Visai ģimenei patīk arī paceļot vai doties uz kādu pasākumu.
***
vizītkarte.
VĀRDS, UZVĀRDS: Vladimirs Samohins.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1959. gada 8. septembris, Ērgļi.
IZGLĪTĪBA: augstākā, beidzis Daugavpils pedagoģisko institūtu.
NODARBOŠANĀS: M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas direktors, turpina mācīt fiziku A. Upīša Skrīveru vidusskolā un vada arī SIA “Arkāns”, kas sniedz dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus (kaitēkļu apkarošana).
ĢIMENE: sieva Laima strādā pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis” Aizkrauklē un “Saulēni” Skrīveros, meita Līga mācās A. Upīša vidusskolas 10. klasē, dēls Arnolds — 7. klasē.
VAĻASPRIEKS: sports un ceļojumi kopā ar ģimeni.
HOROSKOPA ZĪME: Jaunava.
***
citi par Vladimiru Samohinu
Armanda Lasmane, M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas skolotāja:
— Viņš ir enerģisks iestādes vadītājs. Man Vladimira Samohina darbā patīk tas, ka skola tagad vairāk iesaistās dažādos projektos, un līdz ar to tā iegūst vairāk naudas dažādām vajadzībām. Direktors daudz domā par moderno tehnoloģiju ieviešanu skolā. Tas ir labi, tikai gribētos, lai tehniskais izglītības iestādē nenomāktu dvēselisko un cilvēcisko.
Aldis Rakstiņš,A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors:
— Vladimirs Samohins ir ļoti gudrs cilvēks un prasīgs skolotājs, kurš darbā vienmēr vēlas sasniegt maksimālo rezultātu.
Dažādu tehnoloģiju jomā, kas saistītas ar fizikas mācīšanu, viņš allaž iet kopā ar laiku, cenšoties mācību procesā iesaistīt visu jauno. Katrā ziņā skolēniem būs ļoti žēl, ja nākamajā gadā viņš fiziku nemācīs.
