Gandrīz katru gadu medībās notiek nelaimes gadījumi. Reizēm ar traģiskām sekām, kā šopavasar Ludzā, kad mednieks bebru medībās nošāva savu kolēģi.
Gandrīz katru gadu medībās notiek nelaimes gadījumi. Reizēm ar traģiskām sekām, kā šopavasar Ludzā, kad mednieks bebru medībās nošāva savu kolēģi. Tāpēc vērts atcerēties kaut vai pašus elementārākos drošības noteikumus, medībās lietojot šaujamieročus.
Liktenīgajās bebru medībās Ludzā kāds mednieks iešāva kolēģim. Cietušais nomira pirms neatliekamās palīdzības mediķu ierašanās — šāviens trāpīja vīrietim tieši galvā. Noturējis otru mednieku par dzīvnieku, viens no medniekiem izšāva kolēģa virzienā un tikai tad saprata, ka noticis nelabojamais.
Mednieks nebija ievērojis pašu būtiskāko — nekad nešaut neskaidri redzamā mērķī. Pat vismazāko aizdomu gadījumā no šāviena jāatturas. Kļūmes cena var būt pārāk augsta. Tā šoreiz notika arī Ludzā.
Mednieks ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka ierocis ir paaugstinātas bīstamības rīks. Nemākulīgi rīkojoties, var nodarīt lielu postu gan citiem, gan sev.
Būtiski zināt — ierocis ir pielādēts vai ne. Taču drošības dēļ arī ar nepielādētu ieroci jārīkojas kā ar pielādētu.
Tikpat svarīgi ir stobru nekad nevērst pret cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, bet vienmēr turēt virzienā, kurā, gadoties neparedzētam šāvienam, nekas ļauns nevarētu notikt. Šāds virziens, ieroci pārnēsājot, ir ar stobru uz augšu vai leju, bet, stāvot mastā dzinējmedībās vai pīļu medībās, ar stobru 45 grādu leņķī uz augšu vai leju.
Liela nozīme ir šaušanas virziena pareizai izvēlei. Lode, kas izšauta no ieroča, pavērsta pret debesīm 35 — 40 grādu leņķī, lido vistālāk. Vidēja kalibra lode šajā gadījumā lido četrus piecus kilometrus, gludstobra lode — vienu kilometru, rupju skrošu vai renkuļu lādiņš — 300 līdz 800 metru. Šaujot pa medījumu, skaidri jāredz mērķis, un ir ne mazāk svarīgi — kas ir aiz mērķa.
Skrošu lādiņi, salīdzinot ar lodēm, nav tik jaudīgi, taču nelielā attālumā tie ir ļoti bīstami.
Ja lieto tērauda skrotis, īpaši jāuzmanās no rikošeta. Tās, atsitoties pret ūdeni, nezaudē enerģiju, tikai maina lidojuma virzienu. Arī ložu rikošeti mēdz būt neprognozējami. Tos sekmē koki vai sasalusi zeme, gludstobra bi-
sēm — apaļās formas lodes, vītņstobru ieročiem — neplīstošie ložu apvalki.
Jāatceras:
– mednieks ar šaujamieroci jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu,
– aizliegts lietot medību šaujamieroci ar tehniskiem defektiem,
– pirms un pēc medībām medību šaujamierocim jābūt izlādētam (patrona nav patronu telpā vai tai pievienotajā aptverē), izjauktam (ja tas konstruktīvi paredzēts) un iesaiņotam,
– medību šaujamieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc medību ieroča pielādēšanas to nodrošina ar drošinātāju,
– pielādējot medību šaujamieroci, mednieks pārliecinās, vai stobrs ir brīvs,
– ja šaujot patrona nesprāgst, medību šaujamieroci atļauts atvērt ne agrāk kā pēc astoņām sekundēm,
– aizliegts šaut pa neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, pa dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle),
– mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā nav cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku vai ceļu, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro arī, tēmējot ar nepielādētu ieroci,
– medības aizliegtas sliktas redzamības apstākļos un vētrā,
– medības diennakts tumšajā laikā atļautas tikai no paaugstinājuma (mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platforma ir vismaz 2,5 m augstumā virs zemes). Medības ar šaujamieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums nenodrošina mērķa izšķiršanu, izņemot lapsu un jenotsuņu medības, kā arī medības mežacūku, staltbriežu govju un teļu postījumu vietās, izmantojot mākslīgos gaismas avotus,
– katram medniekam, esot norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakusesošo mednieku vieta,
– aizliegta šaušana mednieku līnijā (tas ir, lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 m no mednieka).
