Koru sniegumu kritiski vērtē stingra žūrija. Skrīveru pagasta kultūras namā notika Aizkraukles rajonu koru skate. Pirmās pakāpes diplomu ieguva Pļaviņu kultūras nama sieviešu koris “Loreleja”.
Koru sniegumu kritiski vērtē stingra žūrija
Skrīveru pagasta kultūras namā notika Aizkraukles rajonu koru skate. Pirmās pakāpes diplomu ieguva Pļaviņu kultūras nama sieviešu koris “Loreleja”.
Aizkraukles rajona koru skatē bija gan uzteicami skanējumi, gan neveiksmīgi priekšnesumi. Diriģentiem tika pat asa kritika, korus vairāk pēla, nekā slavēja.
Profesionāla žūrija
Koru sniegumu vērtēja XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku virsdiriģents, noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais (žūrijas komisijas priekšsēdētājs), Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa, Deju svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja, valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” kora mūzikas jautājumu speciāliste Antra Purviņa, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja Inta Pīrāga un Dziesmu svētku un Rīgas rajona koru virsdiriģents Arvīds Platpers. Tautastērpus vērtēja valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” lietišķās mākslas jautājumu speciāliste Linda Rubena.
Korus vērtēja 50 punktu sistēmā. Pirmās pakāpes diplomu piešķīra koriem, kuri iegūst 40 — 50 punktu, otrās pakāpes — 30 — 40 punktu, un trešā pakāpe tiek piešķirta, ja punktu skaits ir no 20 līdz 30. Māris Sirmais atzina, ka trešās pakāpes diploms korim ir bīstama robeža, tas norāda, ka korī ir lielas nepilnības, tāds koris nedrīkst būt Dziesmu svētku sagatavošanās procesā.
Sieviešu kori dziedāja četras izlozētas dziesmas, pārējie kori — trīs dziesmas.
No Aizkraukles rajona Dziesmu un deju svētkiem ir pieteikušies trīs jauktie kori: Skrīveru kultūras nama jauktais koris “Dīvaja” (diriģents Ferijs Millers), Aizkraukles pilsētas kultūras nama jauktais koris “Aizkraukle” (Ilze Dubere) un Kokneses kultūras nama jauktais koris “Koknese” (Sindija Druva), trīs sieviešu kori — Kokneses kultūras nama sieviešu koris “Anima” (Aija Auziņa), Daudzeses pagasta sieviešu koris “Daudzeva” (Ilze Gaidele) un Pļaviņu kultūras nama sieviešu koris “Loreleja” (Staņislava Kalniņa), divi senioru kori — Kokneses kultūras nama senioru koris “Labākie gadi” (Silvija Cīrule) un Skrīveru kultūras nama senioru koris “Baltābele” (Edīte Aneraude). Skatē piedalījās arī Lielvārdes vidusskolas jauniešu un Suntažu jauktais koris.
Viens pirmajā pakāpē
Skatē augstāko novērtējumu un pirmās pakāpes diplomu ieguva Pļaviņu kultūras nama sieviešu koris “Loreleja” (41,83 punkti). Tas ir arī vienīgais koris Aizkraukles rajonā, kurš apguvis A grupas repertuāru. Māris Sirmais atzina, ka “Lorelejā” jūtama apbrīnojama vienotība, kora skanējums ir elastīgs, un kolektīvs ir muzikāli atraisīts. “Tas pārsteidz ar skaistām, skanīgām balsīm un gudrām dziedātājām,” vērtēja Aira Birziņa.
Pārējie kori ieguva otrās pakāpes diplomu, izņemot Daudzeses sieviešu kori “Daudzeva”. Korim skate bija neveiksmīga, tas savu varējumu pierādīs otrreiz 18. maijā Madonā. Kokneses “Anima” (39,67) pārsteidza ar spēcīgu skanējumu.
Jaukto koru balsis skanēja azartiski un pārliecinoši — “Dīvaja” (39), “Aizkraukle” (38,89), “Koknese” (37). “Prieks, ka koriem vīru grupas palielinājušās, bija stabila kora sajūta. Īpaši liels prieks par tiem koriem, kuri dziedāja grūtākās dziesmas un veiksmīgi tika galā ar uzdevumu,” teica žūrija.
Žūrija vienprātīgi atzina, ka ir neveikli vērtēt tik cienījamu un labu senioru koru — “Labākie gadi” (36,87) un “Baltābele”(36,44) — sniegumu. “Varbūt senioriem nevajag piedalīties šādās skatēs? Uzreiz lai dzied Dziesmu svētkos. No senioru snieguma var mācīties visi kori,” teica Māris Sirmais.
Linda Rubena atzinīgi vērtēja un uzslavēja tos kolektīvus un diriģentus, kuri bija ģērbušies tautastērpos. “Gribētos, lai diriģenti vairāk padomā par apģērbu, par skatuves estētisko tēlu, neesam jau vēderdejotāji,” komentēja Māris Sirmais.
Lidot dziesmā
Māris Sirmais atzina, ka Dziesmu svētku repertuārs ir grūts, bet daudzi kori ar to labi tikuši galā. “Ir nepilnības, bet tās vēl var labot ar saprātīgu un regulāru darbu. Dziedātājus aicinu apgūt dziesmas, un tā nav liela māksla. Diriģentus aicinu izvērtēt savu darbu, jo sliktā kora sniegumā dziedātāji nav vainīgi. Milzīga nozīme ir cilvēkam, kurš stāv jūsu priekšā. No diriģenta nāk enerģija, tā uzliesmo visā kora kolektīvā. Es rajonam novēlu pēc iespējas spēcīgākas un spilgtākas šīs personības. Lai dziesma uzzied, katram novēlu tuvoties tam slieksnim, kad jūs nevis dziediet savu partiju, bet “lidojiet” dziesmā. Vēlu veiksmi un uz tikšanos Dziesmu svētkos!”
