Rita Līcīte Koknesē: — Sportists olimpiskajām spēlēm ir gatavojies vairākus gadus. Ir pārāk cietsirdīgi vienkārši aizliegt piedalīties.
Rita Līcīte Koknesē:
— Sportists olimpiskajām spēlēm ir gatavojies vairākus gadus. Ir pārāk cietsirdīgi vienkārši aizliegt piedalīties. Tā vien liekas, ka pasaule pēkšņi ir “atklājusi jaunu Ameriku”, satraucas par notikumiem Tibetā. Kur visi bija agrāk?
Judīte no Jaunjelgavas:
— Domāju, ka sportistiem nevajadzētu braukt uz olimpiskajām spēlēm. Ja tā darīs visas valstis masveidā, tad tas būs liels spēks, tikai tā var mainīt notikumus — protestam apvienojoties. Tibetiešiem tas būtu liels atbalsts.
Valentīna Millere, skrīveriete:
— Neatbalstu ideju boikotēt spēles. Sportisti ir trenējušies vairākus gadus, vai tas viss velti? Ir jāciena sportistu smagais darbs, viņu talants un pūles. Viņiem tā ir lieliska iespēja reizi četros gados sevi pierādīt. Sports ir dzīvesveids — kā var nebraukt uz tik nozīmīgām sacensībām? Mani mazmazbērni trenējas hokejā, arī viņi saka, ka nedrīkst atņemt sacensību prieku ne sportistiem, ne skatītājiem.
Irīna Frolova Sērenē:
— Grūti pateikt. Viedokļu ir ļoti daudz. Cerams, ka valdība pieņems pareizo lēmumu. Domāju, ka tas ir nomācoši gan spēļu organizatoriem, gan pašiem sportistiem, jo olimpiskās spēles ir tuvu. Ir taču jātrenējas un jāgatavojas.
Inese, aizkraukliete:
— Neesmu par to domājusi. Šķiet, muļķīgi nebraukt uz spēlēm. Problēmas Tibetā tā neatrisinās. Ceru, ka drīz viss nokārtosies un sportistiem būs iespēja sacensties.
