Sieviešu klubiņi domāti pašām dāmām un labdarībai.
Sieviešu klubiņi domāti pašām dāmām un labdarībai
Aizkraukles rajona dāmu apvienības “Arda” dalībnieces viesojās pie sieviešu sabiedriskās organizācijas “Ērberģietes” kolēģēm Mazzalves pagastā, līdzi vedot humāno palīdzību mazturīgajiem.
“Ardai” tā jau ir tradīcija — katru gadu pirms Lieldienām doties uz kādu no rajona pagastiem un nogādāt tā mazturīgajiem iedzīvotājiem savākto humāno palīdzību — apģērbu, gultasveļu, saimniecībā noderīgas lietas. Šogad tas bija Mazzalves pagasts, un dāmas braucienu uz šo pagastu gribēja apvienot ar ciemošanos pie radniecīgas organizācijas kolēģēm. Daudzas no “Ardas” dāmām, kuras apceļojušas tālas zemes, izrādās, Mazzalvē bija pirmo reizi!
Par “Ērberģiešu” aktivitātēm “Staburagā” esam rakstījuši ne reizi vien, jo katru gadu viņas izdomā ko jaunu, iesaistās dažādos projektos, iegūst finansējumu un dara interesantas lietas — organizē dažādus kursus, labdarības akcijas, nometnes, kopīgu atpūtu un izklaides. Ieguvējas ir ne tikai pašas sievietes, bet viss pagasts. No ērberģietēm daudz var mācīties. Apskaužama ir “Ērberģiešu” vadītājas Zeltītes Odiņas un valdes locekles Žannas Miezītes aktivitāte, prasme izcīnīt savai organizācijai gan materiālus, gan morālus labumus.
Bez entuziastiem sabiedriskās organizācijas lemtas iznīkšanai, toties Mazzalvē tādu cilvēku ir pārpārēm, un ciemiņiem te ir, ko apbrīnot — jauno sporta halli, mājīgi un mūsdienīgi iekārtoto skolu ar divos līmeņos izveidoto skolotāju istabu, kādas nav nevienā rajona skolā, plašās telpas bijušajā bērnudārzā, kādu arī nav nevienai sabiedriskajai organizācijai, skaisto baznīcu, ielu apgaismojuma laternas kā pilsētā… Tā varētu turpināt, jo Žannas kundzei stāstāmā par savu pagastu neaptrūkst nekad. Te dzīvo cilvēki, kuri ir savas puses patrioti, un to ir patīkami izjust ikvienam, kurš šurp atbraucis.
“Ērberģietēm” ir daudz tradīciju, un viena no tām ir trīs reizes gadā — Ziemassvētkos, Lieldienās un Jāņos — apciemot vientuļos pensionārus un aiznest viņiem pašu gatavotas dāvaniņas. Todien, kad viesojāmies Mazzalvē, dāmītes, tā Žannas kundze sauc savas kolēģes, gatavoja Lieldienu dāvaniņas. Nemaz nav vajadzīgas lielas naudassummas, lai sagādātu skaistus nieciņus sirsnīgam sveicienam, šoreiz — neparastus olu turētājus pašu gādātajām un krāsotajām olām. It kā nekas īpašs, bet cik daudz mīļuma ielikts šajos darbiņos, tos gatavojot. Vecie cilvēki, domāju, to sajuta.
“Arda” un “Ērberģietes” vienojās turpināt pieredzes apmaiņu un kopīgi organizēt dažādus pasākumus.
