Mana paziņa, atgriezusies no tālāka ceļojuma, nebeidza jūsmot par ārzemēs sastaptajiem starojošajiem cilvēkiem. Viņa no smaidiem bija uzlādējusies kā akumulators.
Mana paziņa, atgriezusies no tālāka ceļojuma, nebeidza jūsmot par ārzemēs sastaptajiem starojošajiem cilvēkiem. Viņa no smaidiem bija uzlādējusies kā akumulators.
Protams, var jau iebilst — par ko gan mums priecāties? Tāda inflācija! Tik daudz neatrisinātu problēmu! Tad prātā nāk kāda asprāša teiktais: visas problēmas var atrisināt tikai nokritis meteors. Tāpēc, manuprāt, nākamā svinamā diena, kas būtu oficiāli ierakstāma kalendārā, ir 1. aprīlis — Starptautiskā smieklu diena. Neoficiāli gan dzirdēts, ka daži to tā dēvē, bet latvietis, izpildīgs būdams, vairumā gadījumu ievēro tikai rakstītās instrukcijas.
Patīkams izņēmums uz drūmā fona ir kāds palīgmācītājs no Tukuma draudzes. Viņš kādā Anglijas konferencē, kurā bija pulcējušies mācītāji, kalpotāji un misionāri no visas pasaules, aizguvis ideju smieklu terapijas pasākumam. Olaines kultūras namā jau ir notikuši “Prieka vētras” pasākumi, kuros apmeklētāji divas stundas no sirds kārtīgi “izrēkušies”. Amerikā šādi pasākumi notiek jau sen. Cilvēki sanāk kopā, lai tiktu vaļā no stresa, un kārtīgi “izrēcas”.
Zinātnieki atklājuši, ka smiešanās laikā vairojas endorfīni — prieka jeb laimes hormoni, notiek visu iekšējo orgānu masāža, un ķermeni pārņem pozitīvs stress. Varbūt pēc regulāriem smieklu terapijas seansiem krietni samazinātos medikamentu tirdzniecība, jo ir arī pārbaudīts, ka pēc kārtīgas izsmiešanās asinsspiediens nokrīt par 20 vienībām, smiekli nostiprina arī imūnsistēmu un samazina stresa hormona kortizola izdalīšanos.
Taču, kamēr Smieklu dienas kalendārā nav, to var atzīmēt individuāli. Vispirms draudzīgi varētu pasmieties par sevi. Vai tad nu neatrastos iemesls! Es, piemēram, šodien piegāju pie spoguļa un teicu: “Visi cilvēki
kā cilvēki, tik es viena tāda skaista!” Un pasmaidīju.
