Kaut kur lasīju, ka sievietes ir darītājas, bet vīrieši — funktierētāji. Es gan pilnībā tam nepiekrītu.
Kaut kur lasīju, ka sievietes ir darītājas, bet vīrieši — funktierētāji. Es gan pilnībā tam nepiekrītu. Par sievietēm gan tā ir taisnība, bet vīrieši patiesībā ir ņaudētāji. Piemēram, mans Indriķis. Termometrs jau galīgi nodilis, jo viņš katru dienu mēra temperatūru. Vakar pat — pusi dienas staigājām pa mežu un pļavām, meklējot dabas materiālus olu krāsošanai — dažādus zariņus, smildziņas, odziņas. Mežā Indriķim vajadzēja mazliet arī noraust sniegu un izrakt sūnas kompozīcijām. Un šodien viņš ir gandrīz vai beigts. Sāp mugura, lauž kaulus, iesnas. Es jau viņam skaidri pateicu, no kā tas ir — no slinkošanas. Organisms nav norūdīts. Televīzijas pults spaidīšana gultā jau nav nekāds sportaveids. Bet man toties pēc vakardienas pastaigas — nekas.
Patiesībā jau es priecājos, ka viņš šodien vārguļo, jo olu krāsošanā man viņa palīdzība nav vajadzīga. Būs kā pagājušajā gadā. Apgleznoja olas tā, ka neko lāgā nevarēja saprast. Es viņam skaidri pateicu: uz olām jābūt skaidri saprotamiem zīmējumiem — zaķīšiem, puķītēm, bet viņš aizrāvās ar abstrakto mākslu. Atradies Pikaso! Uzzīmēja kaut kādu apli un priecājās, cik skaista zaķa ļipa iznākusi. Visīstākā bezgaumība!
Toties šogad man visas olas būs krāsotas ar ekoloģiski tīriem dabas materiāliem. Man jau tās sīpolmizas apnikušas. Pārāk tradicionāli. Arī svētku rīts man šogad būs neparasts. Es Indriķim kā jau slimniekam brokastis pasniegšu gultā zaķenes tērpā. Ceru, ka viņš sirdsklauves nedabūs! Tāda slimība viņam vēl nav bijusi.
Izabella
