Pilskalniešu Pavloviču ģimenē Lieldienās bērni ir centrs, kuram pieaugušie pakārto svētku svinēšanas rituālus.
Pilskalniešu Pavloviču ģimenē Lieldienās bērni ir centrs, kuram pieaugušie pakārto svētku svinēšanas rituālus. “Manuprāt, Lieldienās kristīgās un laicīgās svētku svinēšanas tradīcijas tikai papildina viena otru, tāpēc mēs labāko ņemam no abām, nenoliedzot nevienu,” atklāj Monika Pavloviča.
Attiecības ģimenē ir jākopj
Monikas un Broņislava Pavloviču ģimenē izauguši četri bērni — Iveta, Mairita, Ligita un Armands, tagad aug trīs mazbērni — Arvis, Lauris un Nellija. “Pieaugušajiem ne vienmēr ir svētku noskaņojums, un ļoti iespējams, ka ģimenēs, kurās bērnu nav, daudzas Lieldienu tradīcijas neievēro. Esam katoļticīgie un Lieldienās vienmēr apmeklējam baznīcu, pēdējos gados braucam uz Neretas dievnamu. To ieaudzinājām bērnos, tagad — mazbērnos. Tomēr nekad neliedzam izvēlēties, jo bērnam pašam jānonāk pie atziņas, ka brauciens uz baznīcu ir svētīgs un vajadzīgs, lai tas nav tikai pienākuma pēc. Baznīcā apjaušam, cik svarīga ir ģimene, saticība un mīlestība, ka savstarpējās attiecības jākopj visu mūžu,” stāsta Monikas kundze.
Krāso vismaz 50 olu
Lieldienas Pavloviču ģimenē sākas ar šūpoļu kāršanu pagalmā, olu ligzdiņu darināšanu un olu krāsošanu. “Katru gadu no sūnām darinām ligzdiņas, kurās saliekam nokrāsotās olas. Tā to darījām kopā ar bērniem, tagad — ar mazbērniem. Olas krāsojam tradicionāli — sīpolu mizās, ar putraimiem, pirmajiem pavasara ziediņiem un zālītēm. Esam mēģinājuši krāsot arī melleņu ievārījumā. Šogad olas krāsosim pēc kādā žurnālā izlasītas pamācības — sarīvē vārītas galdabietes, masai pielej etiķi un olas tajā vāra. Olām vajadzētu iznākt sārtām,” domā pilskalniete.
Lieldienās vienmēr krāso pašu vistu dētās olas, ko pirms svētkiem saimnieki cītīgi savākuši. Monikas kundze atklāj, ka parasti krāso vismaz 50 olu, lai pietiek pašiem, lai mazbērni var “klapēties” un lai var paņemt līdzi, braucot ciemos.
Cep jaunpiena kūku
“Ziemassvētki ir laiks, kad ģimenei gribas būt kopā mājās, nevis ciemoties. Lieldienas ir pavasara svētki, tie vēsta par dzīvības rašanos, dabas atmodu un prieku, un arī cilvēkam vairāk gribas priecāties. Ko tad mēs zinām par olu — tā ir dzīvības simbols, sākums, tāpēc arī Lieldienas ir tik krāsainas un cerīgas,” teic pilskalniete.
Pavloviču pagalmā Lieldienu rītā kar šūpoles, kurās visi grib izšūpoties, lai vasarā nekož odi.
Svētku galdā goda vietā, protams, ir olas. “Lieldienās olām ir tāda īpaša garša, un to var apēst krietni vairāk nekā ikdienā,” atklāj Monikas kundze.
Agrāk, kad bija plašāka saimniecība, bieži vien Lieldienu laikā kādai gotiņai “atskrējis” teliņš, tad svētku galdā likta no jaunpiena cepta kūka.
“Lieldienas ir ceļa sākums uz gada gaišāko pusi. Bērni ģimenē neļauj novecot, viņi vienmēr gatavi darboties un izzināt pasauli, tāpēc pieaugušajiem vecumdienās nākas uzspēlēt pat paslēpes!” stāsta pilskalniete.
