Jau otro reizi pusgada laikā pasta sūtījumi Rīgā nonāk nevis pie adresātiem, bet gan atkritumu konteinerā.
Jau otro reizi pusgada laikā pasta sūtījumi Rīgā nonāk nevis pie adresātiem, bet gan atkritumu konteinerā. Kārtējais gadījums notika sestdien, un, tikai pateicoties zēnu vērīgumam (šoreiz gan pusaudžu ziņkārībai), svarīgā korespondence nepazuda. Šādi gadījumi būtiski grauj uzticību “Latvijas pastam”, kas jau tā ir stipri iedragāta. Un atkal cietējs ir klients, jo nav garantijas, vai kaut kas tāds vēlreiz neatkārtosies, lai gan par šiem pakalpojumiem, kas nebūt nav lēti, maksājam.
Savu viedokli par šo gadījumu pauž ne tikai sabiedrība, bet arī paši pasta darbinieki, un katra teiktajā ir daļa patiesības. Tā ir runga ar diviem galiem, kas skaidri “signalizē”, ka šajā jomā kaut kas nav kārtībā. Var jau paust sašutumu par cilvēku bezatbildību un vainot uzņēmumu, kurš pieņem darbā neuzticamus darbiniekus, tomēr šķiet, ka arī šoreiz ir runa par naudu. Lai arī veikti dažādi uzlabojumi, pastnieku ikdiena joprojām nav apskaužama, un pretendenti rindā pēc šīm darba vietām nestāv — darba daudz, atbildība liela, bet alga maza. Nezin vai kāds riskētu ar darba vietu, ja alga viņu apmierinātu.
Ne jau tikai “Latvijas pastam” ir problēma sameklēt cilvēkus, kuri būtu ar mieru strādāt par minimālo algu. Tas īpaši aktuāli ir laukos, kur cilvēks strādājot dažkārt vairāk iztērē nekā iegūst. Var pienākt brīdis, kad dažviet vispār nebūs neviena, kas piegādā pastu, strādā veikalā vai tīra ielas. Daļa labāk izvēlas nedarīt neko nekā saņemt grašus, un vainot viņus par to nevar.
No otras puses — ja cilvēku neapmierina alga, vai viņš drīkst darīt tikai pusi no uzticētā darba? Apmeklējot jebkuru uzņēmumu vai iestādi, cilvēkam nav jājūtas vainīgam par to, ka tās darbiniekus kaut kas neapmierina. Tomēr nereti, piemēram, veikalā pircējam jānoklausās vesela pārdevējas tirāde par to, ka viņai ir garš darbalaiks, nav bijis laika paēst pusdienas vai alga ir pārāk maza. Šādi jautājumi jārisina ar uzņēmuma vadību, nevis jāizvēlas vienkāršākais, bet diemžēl neefektīvākais veids, kā paust savas dusmas, — “audzinot” klientus un izmetot vēstules.
